Vairākas Eiropas valstis pieļauj miera spēkus Ukrainā. Latvija – par to pāragri spriest

Iniciatīva paredz Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainā kā daļu no iespējamā miera līguma, lai atturētu turpmāku Krievijas agresiju.

Aptuveni desmit valstis, tostarp Lielbritānija un Francija, ir gatavas nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu pēc kara beigām, raksta "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem, kas ir informēti par iniciatīvu.

Nākamajā dienā pēc Vašingtonas sanāksmes Eiropas amatpersonas pārrunājušas priekšlikumu nosūtīt uz Ukrainu karavīrus no Lielbritānijas un Francijas, kā arī kontingentu no vēl aptuveni 10 citām valstīm. Diskusijās apspriests karavīru skaits un izvietojums, taču ASV iesaiste drošības garantijās joprojām ir neskaidra, raksta "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

Šonedēļ paredzēta Eiropas militāro līderu tikšanās ar ASV pārstāvjiem, lai saskaņoju "stingras drošības garantijas un gatavošanos spēku izvietošanai, ja karadarbība beigtos." Lai gan Eiropas līderi uzsvēruši Baltā nama sanāksmi kā izrāvienu, amatpersonas atzīst – joprojām pastāv šaubas, vai jebkādas garantijas varētu pārliecināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, raksta "Bloomberg".

ASV nesūtīs karavīrus uz Ukrainu

Tramps otrdien intervijā telekanālam "Fox News" noraidīja ASV karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, tomēr neizslēdza iespējamu gaisa atbalsta sniegšanu.

Kā raksta "Kyiv Independent", Tramps intervijā uzsvēris, ka Eiropai būs vadošā loma drošības garantiju nodrošināšanā uz vietas.

"Mums ir Eiropas valstis, viņas to uzņemsies," sacīja Tramps. "Dažas no tām: Francija un Vācija, Lielbritānija — viņas vēlas, lai uz vietas būtu karavīri," teica Tramps.

Pēc Trampa izteikumiem Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers kanālam "Sky News" sacīja, ka šobrīd ir "pāragri runāt par britu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainas frontes līniju, piebilstot, ka valsts tomēr pildīs savu lomu."

Līdzīgu viedokli par Latvijas karavīru iespējamo nosūtīšanu uz Ukrainu drošības garantiju nodrošināšanai trešdien preses konferencē pauda Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjerministre Evika Siliņa (JV).

Noskaties arī: "Ukrainai var nākties pieņemt sāpīgus kompromisus". Eksperts komentē potenciālo miera sarunu iznākumu

Par Latvijas karavīru iespējamo klātbūtni Ukrainā pāragri spriest – Rinkēvičs

Preses konferencē pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents norādīja, ka šobrīd vēl ir pāragri spriest par iespējamo karavīru klātbūtni Ukrainā, vispirms jāsaprot miera līguma detaļas.

"Ja būs miera līgums vai miera vienošanās arī pie drošības garantijām tiek runāts par potenciālo Eiropas un NATO dalībvalstu klātbūtni šāda miera lūguma garantēšanā. Mēs savu pozīciju esam formulējuši jau pirms laika – pirmkārt, ir jānoslēdz šī vienošanās, jāsaprot, kas ir vienošanās pamata elementi, kādas būs drošības garantijas, un kāda ir Eiropas loma. No tā izrietēs, kāda būs mūsu loma šajā procesā," teica prezidents.

Rinkēvičs skaidroja, ka lēmumu par Latvijas karavīru sūtīšanu miera uzturēšanai Ukrainā jālemj Saeimai, pirms tam tas jāapspriež Nacionālās drošības padomē un valdībā.

"Lai par šādiem jautājumiem runātu, ir jāsaprot skaidras detaļas, šobrīd tādu nav. (..) Kad mums būs vairāk skaidrība, tad arī par šo būs diskusiju," uzsvēra prezidents.

Savukārt Siliņa norādīja: "Mēs šobrīd esam vienojušies, ka tā vajadzība, kas būtu no mums, lai mēs nodrošinām apmācības Ukrainā – bet arī par to jālemj brīdī, ja būtu kāda plašāka militārā klātbūtne nosūtāma uz Ukraina. Jebkurā gadījumā tas ir Saeimas lēmums, bet šobrīd mēs neesam tādā stadijā. (..) Šobrīd ir diezgan tālu no vienošanās par pamieru vai mieru," teica Siliņa.