ASV Kara pētījumu institūts izanalizējis Lavrova paziņojumus un atklājis Krievijas patiesos mērķus Ukrainā

Saskaņā ar ISW Lavrovs "noteikti norādīja", ka Kremļa mērķis ir politiskā kontrole pār visu Ukrainu, nevis atsevišķu Ukrainas teritoriju, piemēram, Doneckas apgabala, sagrābšana.

Lavrovs sacīja, ka Krievijas mērķis neesot bijis sagrābt Krimu, Donbasu vai citus Ukrainas reģionus. Šis apgalvojums šķiet dīvains, ņemot vērā Krievijas atkārtotās prasības Ukrainai un Rietumiem atzīt Ukrainas teritoriju aneksiju, tostarp to, kuru Krievijas spēki nekontrolē. Tomēr tas diezgan precīzi atspoguļo Krievijas dziļākos mērķus Ukrainā. Lavrovs atkārtoja, ka Krievijas militārie mērķi esot saistīti ar cilvēku "aizsardzību" Ukrainā no Ukrainas valdības, kuru Kremlis nepamatoti attēlo kā nelikumīgu. Tas atspoguļo faktu, ka Kremlis vēlas gāzt demokrātiski ievēlēto Ukrainas valdību un to aizstāt ar prokrievisku režīmu, kas ļautu Kremļa kontrolei pār Ukrainu bez nepieciešamības cīnīties par fizisku teritorijas ieņemšanu vai tās aneksiju," teikts paziņojumā.

Analītiķi norādīja, ka Krievijas teritoriālo prasību aplūkošana atsevišķi no tām, kas slēpjas aiz runām par kara "dziļākajiem cēloņiem", ignorē faktu, ka Kremlis savas militārās prasības uztver kā nedalāmas.

Noskaties: "Ukrainai var nākties pieņemt sāpīgus kompromisus". Eksperts komentē potenciālo miera sarunu iznākumu

"Kremlis ir apņēmies sasniegt visus šos mērķus un nav izrādījis gatavību kompromisiem vai atteikties no kādas daļas, lai veicinātu miera procesu. Kremlis vairākkārt definējis savus militāros mērķus kā Ukrainas demilitarizāciju, valdības maiņu prokrieviska marionetes valdības labā un Ukrainas saistības, kas aizliedz tai pievienoties NATO un citām starptautiskām aliansēm," teikts ziņojumā.

Kara pētījumu institūts uzsver, ka Krievija 2022. gadā sāka plaša mēroga iebrukumu, nespējot panākt kontroli pār Ukrainu citādi. "Putins jau sen noliedzis Ukrainas suverenitāti un apgalvojis, ka ukraiņi vienmēr piederējuši pie krievu nācijas kopīgās "vēsturiskās un garīgās telpas" dēļ. Putins izmantoja šos apgalvojumus kā daļu no attaisnojuma plaša mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī, kas bija astoņu gadu neveiksmīgu mēģinājumu atgūt kontroli pār Ukrainu, izmantojot hibrīdkara kampaņas, kulminācija," teikts analītiķu atzinumā. ISW arī norādīja, ka Krievija līdzīgi cenšas ietekmēt citu bijušo PSRS valstu iekšējo pārvaldību, tostarp NATO dalībvalstīs Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, noliedzot PSRS sabrukuma leģitimitāti.

Tajā pašā laikā, kamēr Krievijas mēģinājumi nostiprināt kontroli Baltijā cieta neveiksmi, Kremlim daudz veiksmīgāk izdevās nostiprināt kontroli gan Baltkrievijā, gan Gruzijā – "uzsākot hibrīdoperācijas abās valstīs un atbalstot prokrieviskas valdības, kas lojālas Kremlim," teikts ziņojumā.

ISW arī norādīja, ka Lavrovs netieši noraidījis iespēju, ka Krievija varētu pieņemt Rietumu drošības garantijas Ukrainai.

"Lavrovs sacīja, ka Krievija un Ukraina nevar noslēgt ilgtermiņa vienošanos, kas neņem vērā Krievijas Federācijas "drošības intereses", ļoti iespējams, atsaucoties uz Kremļa prasību par Ukrainas neitralitāti. Krievijas amatpersonas jau sen uzstāj uz neitralitāti un Ukrainas nepievienošanos NATO kā priekšnoteikumu sarunām, un, visticamāk, Krievija veido informācijas telpā apstākļus, lai apstrīdētu Rietumu drošības garantijas Ukrainai," norāda ISW. Analītiķi uzsvēra, ka Kremļa prasība pēc Ukrainas neitralitātes patiesībā ir vērsta uz Kijivas izolēšanu no sabiedrotajiem.

Drošības garantijas Ukrainai bija galvenā tēma 18. augustā Baltajā namā notikušajās tikšanās reizēs starp ASV prezidentu Donaldu Trampu, Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un septiņiem Eiropas līderiem.

Tramps vienojās ar Eiropas līderiem sadarboties pie Ukrainas garantijām, kas līdzīgas NATO hartas 5. pantam. Tas uzliek par pienākumu alianses dalībvalstīm nodrošināt aizsardzību dalībvalstij, kurai ir uzbrukts.

Par garantijām Ukrainai pagaidām nav detaļu. Vienlaikus intervijā kanālam Fox News 19. augustā Donalds Tramps sacīja, ka Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti, bet uzsvēra, ka Eiropas valstis ir gatavas izvietot karaspēku Ukrainas teritorijā. Savukārt ASV karaspēka klātbūtne Ukrainā nebūs, uzsvēra Tramps, piebilstot, ka ir gatavs nodrošināt ASV gaisa atbalstu jebkuriem Eiropas spēkiem Ukrainā. Tramps pauda viedokli, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņems ASV–Eiropas garantijas Ukrainai. "Taču par to uzzināsim tuvāko nedēļu laikā," piebilda Baltā nama vadītājs.

Kremlis jau sen iebilst pret jebkādām shēmām, kas saistītas ar ārvalstu karavīru klātbūtni Ukrainas teritorijā.

Pēc tikšanās ar Volodimiru Zelenski un Eiropas politiķiem 18. augustā Donalds Tramps tajā pašā dienā pa tālruni sarunājās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc Trampa teiktā, tika apspriesta iespēja organizēt tiešu tikšanos starp Zelenski un Putinu. Pēc Trampa domām, šai tikšanai būtu jāseko trīspusējai tikšanās reizei ar Krievijas un Ukrainas līderu, kā arī ASV prezidenta dalību.