Latvijas tautsaimniecība atgūstas: pirmajā pusgadā neliels pieaugums
Šogad Latvijas ekonomika turpina lēnu izaugsmi – 2025. gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Otrajā ceturksnī izaugsme bijusi straujāka – par 1,7% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, IKP audzis par 0,4%. Faktiskajās cenās Latvijas ekonomika pusgadā radījusi 19,7 miljardus eiro, bet vien otrajā ceturksnī – 10,54 miljardus.
Galvenie dzinējspēki izaugsmē bija apstrādes rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumi. Savukārt kritumu piedzīvoja energoapgādes, transporta un uzglabāšanas nozares. Kopējā pievienotā vērtība otrajā ceturksnī pieauga par 1,8%, no kuras lielāko devumu deva ražojošās nozares (+2,4%) un pakalpojumi (+1,6%).
Lauksaimniecībā izaugsme bija 1,5%, bet mežsaimniecība un mežizstrāde saruka par 8,5%. Ieguves rūpniecība piedzīvoja kritumu par gandrīz piektdaļu, ko ietekmēja gan kūdras, gan grants un smilts ieguves apjomu samazinājums. Tikmēr apstrādes rūpniecībā kopējā pievienotā vērtība auga par 4,3%, pateicoties kāpumam pārtikas, koksnes un nemetālisko minerālu produktu ražošanā.
Būvniecības sektorā kopējā pievienotā vērtība gada laikā kāpusi par 4,5%. Strauji audzis inženierbūvniecības apjoms (+27,7%), kamēr ēku būvniecība samazinājusies par gandrīz 3%. Mazumtirdzniecība saglabājās stabili, taču ar niansēm – pārtikas tirdzniecība saruka par 2,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība auga par 1,1%.
Pakalpojumu sektorā turpināja pieaugt izmitināšanas un ēdināšanas joma (+3,4%), kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumi (+3,7%), īpaši datorprogrammēšana un telekomunikācijas. Finanšu un apdrošināšanas nozare uzrādīja vēl straujāku kāpumu – par 4,6%, pateicoties apdrošināšanas prēmiju un finanšu pakalpojumu pieaugumam.
No patēriņa puses mājsaimniecību tēriņi otrajā ceturksnī nedaudz samazinājās – par 0,2%. Pārtikai izdevumi saruka, taču vairāk tērēts transportam un atpūtai. Valdības izdevumi auga par 2%, bet ieguldījumi pamatkapitālā pieauga par 8,6%, īpaši mašīnās un iekārtās. Eksports gada laikā audzis par 2,3%, bet imports – par 7,1%.
Darba samaksa valstī turpināja pieaugt – otrajā ceturksnī kopējais darbinieku atalgojums bija par 6,3% lielāks nekā pirms gada. Straujākais kāpums bija būvniecībā, mākslas un izklaides nozarēs, kā arī profesionālo un administratīvo pakalpojumu jomā. Vidēji pakalpojumu sektorā algas auga par 6,9%, bet ražojošajās nozarēs – par 5,3%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
