Krievija reanimē padomju laika "Eirovīziju" – vairāk propagandas, mazāk mūzikas

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, agresorvalstij liegta piedalīšanās "Eirovīzijas" dziesmu konkursā. Šogad diktators Vladimirs Putins pavēlēja atjaunot padomju laika konkursu. Kritiķi to uzskata par Maskavas mēģinājumu atdzīvināt ģeopolitikas instrumentu, lai izklaidētu tos, kuri ilgojas pēc Krievijas Aukstā kara ietekmes atgriešanas. Konkursa programma esot piesātināta ar Aukstā kara nostalģiju.

Jāpiebilst, – "Intervīzija", kas tika rīkota kā Eirovīzijas alternatīva padomju laikos, norisinājās no 1965. līdz 1980. gadam komunistiskajā Čehoslovākijā. Krievijas diktators Vladimirs Putins to atjaunoja 2025. gadā, par organizācijas komitejas vadītāju ieceldams vicepremjeru Dmitriju Černišenko.

Krievijas amatpersonas raksturo to, kā veidu, lai veicinātu "starptautisko kultūras un humanitāro sadarbību". Analītiķi gan norāda, ka "Intervīzijas" atdzimšana ir mazāk saistīta ar mūziku, bet gan ar Maskavas ietekmes projicēšanu ārzemēs. Konkursa fināls notiks 20.septembrī "Live Arena",  kas atrodas netālu no Maskavas.

Putina sūtnis starptautiskās kultūras sadarbības jautājumos Mihails Švidkojs paziņojis, ka "Intervīzija"  ir atvērta arī dalībniekiem no "nedraudzīgām valstīm". Tomēr neskatoties uz to, lielākā daļa finālā iesaistīto valstu atspoguļo Maskavas ģeopolitisko nostāju.

Konkursā kopā ar Krieviju piedalīsies vēl 22 valstis: Baltkrievija, Brazīlija, Ķīna, Kolumbija, Kuba, Ēģipte, Etiopija, Indija, Kazahstāna, Kenija, Kirgizstāna, Madagaskara, Katara, Saūda Arābija, Serbija (ES kandidātvalsts), Dienvidāfrika, Tadžikistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Venecuēla un Vjetnama.

Kā iepriekš ziņots, arī ASV bija plānojusi piedalīties "Intervīzijā", uz to nosūtot Brendonu Hovardu, kurš uzstājas ar skatuves vārdu B. Howard. Kremlim ASV izpildītāja dalība bija acīmredzama propaganda, kas ļāva Maskavai apgalvot, -"Intervīzija" ir iekļaujošāka nekā "Eirovīzija".

Hovards pēdējā brīdī ir atteicies no dalības konkursā, norādot neskaidrus ģimenes apsvērumus, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".

Jāpiebilst, ka dienu pirms konkursa "Intervīzija" savā "Telegram" kanālā lepojās ar to, ka konkurss atbalsojas pasaulē, un reklāmas klips skatāms slavenajā Taimskvērā ASV.

16. septembrī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un citas amatpersonas valsts propagandas televīzijā rīkoja preses konferenci, nosaucot "Intervīziju" par "platformu savstarpējas sapratnes un kultūras saišu stiprināšanai".

Daži no paziņojumiem atgādināja komunistiskā laika līderus, amatpersonām kritizējot Rietumu vērtības, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība"

"Mēs atdzīvinām padomju laika "Intervīziju", tomēr mums jāņem vērā mūsdienu realitāte," sacīja Lavrovs.

Vēlāk viņš runāja par to, cik svarīgi ir tas, ko viņš nosauca par "platformām, kas brīvas no diskriminācijas vai mūsdienu reinterpretāciju uzspiešanas", atsaucoties uz Parīzes Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, kurā notika Leonardo da Vinči lugas "Pēdējās vakariņas" atkārtota interpretācija ar dragmāksliniekiem, kas izraisīja konservatīvu un reliģisku grupu kritiku.

"Mēs esam priecīgi, ka "Intervīzijas" mākslinieki pārstāvēs savas valstis tā, kā viņus audzināja vecāki un kā Dievs viņus radīja," piebilda Lavrovs.

Savukārt Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko paziņoja, ka "Intervīzija" ir "atvērta ikvienam", apgalvojot, ka daudzi mākslinieki no citām valstīm, kas vēlējās piedalīties, to nevarēja izdarīt "politisku ierobežojumu" dēļ.

"Viņu izvēle nesakrita ar attiecīgo valstu vadītāju viedokļiem," sacīja Kirijenko, sīkāk nepaskaidrojot.

"Intervīzija" kā aukstā kara atdzimšana

ASV dzīvojošais Kazahstānā dzimušais mūzikas blogeris Andrejs Ļitvinovs "Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvība" pauda, ka "Intervīzijas" ģeopolitiskā loģika ir skaidra – tāpat kā Padomju Savienībā, arī mūsdienu Krievija atkal ir konfliktā ar rietumiem, šoreiz dēļ tās agresijas pret Ukrainu.

"Pēc tam, kad 2022. gadā kara dēļ Krievija tika izslēgta no "Eirovīzijas", tā zaudēja vienu no Eiropas redzamākajām kultūras klātbūtnes platformām," saka blogeris.

Pēc Ļitvinova teiktā, "Intervīzijas" atdzīvināšana kā maigās varas instruments "ļauj Maskavai pozicionēt sevi kā kultūras līderi alternatīvam blokam, pārstāvot dažas bijušās Padomju Savienības republikas un globālo dienvidu valstis".

Krievu kultūras kritiķis un mūzikas eksperts Artēmijs Troickis, kurš pašlaik dzīvo Igaunijā, laikrakstam "Current Time" sacījis, ka ideja par Aukstā kara laika mūzikas konkursa atjaunošanu ir tikai vēl viens atgādinājums, ka Putina mūsdienu Krievija ir atgriezusies pie "padomju domāšanas veida un mentalitātes".

Troickis piebilda, ka valstī, kuru nomoka korupcija, Krievijas rīkotā "Intervīzija" varētu radīt iespējas nepienācīgai pārvaldībai vai ļaunprātīgai miljoniem dolāru no valdības līdzekļiem, kas piešķirti šim pasākumam.