"No sirds pateicamies visiem." Apmeklētāju iemīļotais dabas muzejs pārtrauc darbību Alūksnē

Pirms 30 gadiem Evalda un Aldis Verneri kopīgiem spēkiem piepildīja savu sapni par Dabas muzeja izveidi. Tas radīts uz personisko kolekciju pamata, nemitīgi papildinot ekspozīciju. Aldis Verners iežu kolekcionēšanu sāka jau bērnībā — kad kabatās savāktos akmentiņus un gliemežvākus salika uz galda, radās pirmās kolekcijas, vēsta portāls "staburags.lv".

Tomēr oktobra ieskaņā Verneri publiski paziņojuši, ka pārtrauc muzeja darbību. "No sirds pateicamies visiem, kas bijuši kopā ar mums šajā skaistajā ceļojumā!" vēsta ieraksts sociālās saziņas vietnē "Facebook". "Priecājamies, ka 30 gadu laikā varējām popularizēt Alūksnes vārdu gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs."

Verneri kā lielu bagātību sirdī glabāšot apmeklētāju labos vārdus, aizrautību, prieku par redzēto un piedzīvoto.  "Lai dabas skaistums turpina iedvesmot ikkatru no jums!"

"Facebook" lietotāji izteikuši nožēlu par šādu muzeja īpašnieku lēmumu, norādot, ka nespēj iedomāties pilsētu bez unikālā muzeja – vietas, kurā ielikt sirds un dvēsele. Alūksnieši lepojas, ka tā allaž bijusi vieta, ko parādīt pilsētas viesiem.

Dabas muzejs vienlaikus norāda, ka maldīgi ir spriedumi, ka Alūksnes Jaunās pils telpās izvietotajam muzejam pašvaldībai bijis jāmaksā "tikai" komunālie maksājumi. Muzejs izklāsta, ka 2024. gadā maksājumi pašvaldībai par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem bija teju septiņi tūkstoši eiro (6879,81 eiro). Tiesa, ziema bijusi salīdzinoši silta. Tomēr muzeja darbības uzturēšana radījusi arī tiešos izdevumus – apmēram 3000 eiro. "Muzeja darbībai gadā nepieciešami apmēram 10 000 eiro, NEIESKAITOT darba samaksu un nodokļus," tā ziņo Verneri, norādot, ka pašvaldība muzeju "neizliek no telpām". Lēmums pieņemts, jo muzejs nespēj segt darbības izdevumus. Diemžēl pašlaik muzejs arī nevar pārcelties uz citām telpām, jo neesot tādas iespējas.

Uz sabiedrības diskusiju par to, kāpēc pašvaldība neatbalsta muzeju, reaģējusi arī pašvaldība. "Alūksnes novads" pie muzeja ieraksta "Facebook" komentārā paskaidrojis, ka iepriekš, no 2013. līdz 2022. gadam, muzejam patiešām nav bijis jāmaksā par telpu nomu, bet tikai komunālie maksājumi. Tā kā "Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībai" sabiedriskā labuma organizācijas statusa kopš 2022. gada vairs nav, pašvaldība nav tiesīga telpas biedrībai nodot bez atlīdzības.