Vai "dronu siena" kļūs par nākamo kontinenta drošības līniju?

Īpaši satraukumu raisījuši nesenie dronu novērojumi Polijā, Beļģijā un Dānijā. 9. septembrī aptuveni 20 Krievijas droni pārlidoja Ukrainas robežu un ielidoja Polijas teritorijā, piespiežot slēgt četras lidostas un izsaukt NATO iznīcinātājus. Daļa dronu tika notriekti, pārējie avarēja dažādos Polijas reģionos. Tā bija viena no nopietnākajām NATO gaisa telpas pārkāpšanas epizodēm kopš kara sākuma.

Ideja par "dronu sienu" kļūst arvien aktuālāka

Baltijas valstis, Polija un Somija aizvien aktīvāk atbalsta plānu izveidot Eiropas "dronu sienu" – daudzkārtēju sensora, radaru, traucētāju un ieroču sistēmu tīklu, kas spētu atklāt, izsekot un iznīcināt ienākošos dronus. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa norādījusi, ka sistēmai jābūt pilnībā funkcionējošai līdz 2027. gada beigām.

Tomēr eksperti uzsver: perfekti necaurlaidīga barjera nav iespējama. RUSI pētnieks Roberts Tollasts norāda, ka ideja par "pilnīgi necaursitamu sienu" ir nereālistiska. Chatham House pētniece Katja Bego papildina – dronu problēma ir tikai daļa no plašākas aizsargspējas trūkuma Austrumu flangā, kur trūkst pietiekamas pretgaisa un raķešu aizsardzības.

Neidentificēto dronu sērga Eiropā

Eiropas lidostās un stratēģiskos objektos parādās arvien vairāk anonīmu dronu, kas, atšķirībā no Ukrainā redzamajiem, nav bruņoti. Tos redz Beļģijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lietuvā un Vācijā. Drošības dienesti aizdomas vērš pret Krieviju, kas, iespējams, izmanto starpniekus vai kuģus, lai palaistu šos īslaicīgā rādiusa dronus ar mērķi radīt haosu un veikt novērošanu.

Beļģija ir īpaši jutīgs mērķis – tā ir NATO štāba, Eiropas Savienības un finanšu giganta "Euroclear" mājvieta. Tur patlaban risinās karstas diskusijas par aptuveni 200 miljardu eiro iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Tajā pašā laikā virs Briseles un Lježas lidostām, kā arī militārajām bāzēm regulāri novēroti dīvaini droni. Lielbritānija jau nosūtījusi RAF pret-dronu speciālistus palīdzēt Beļģijai aizsardzībā.

Kā apturēt dronus – iznīcināšana vai signāla traucēšana?

Eksperti uzskata, ka viena risinājuma nav. Dronus var atklāt ar:

• akustiskajiem sensoriem,
• zemes un gaisa radariem,
• optiskām un infrasarkano staru sistēmām.

Iznīcināšanas metodes iedalās divās kategorijās:

• Hard kill: fiziska drona iznīcināšana ar šāvieniem, raķetēm, helikopteriem vai pat lāzeriem.
• Soft kill: signāla traucēšana jeb drona padarīšana nefunkcionālu, neiznīcinot to.

Tomēr Krievijas un Ukrainas karā izmantotie droni bieži spēj apiet soft kill metodes, izmantojot kilometriem garus optiskos kabeļus, kas ļauj tiem lidot bez radio signāla.

Eksperti uzsver — lai dronu siena strādātu, tai jāspēj vienlaikus atvairīt dažādus apdraudējuma tipus, tostarp masveida uzbrukumus ar desmitiem vai simtiem dronu.

Vai Eiropa ir gatava nākotnes draudiem?

Ja Krievija kādā brīdī nosūtītu nevis 20, bet 200 vai pat 2000 dronu, NATO reakcija būtu ārkārtīgi sarežģīta un dārga. Katru reizi pacelt iznīcinātājus nav ilgtspējīgi. Tāpēc ideja par integrētu aizsardzības sistēmu šķiet arvien reālāka.

Taču eksperti uzsver – dronu siena būs tikai viens slānis plašākā aizsardzības sistēmā, nevis brīnumlīdzeklis. Tā būs dārga, tehniski sarežģīta un nekad nebūs 100% necaurlaidīga.

Tomēr, raugoties uz pieaugošajiem incidentiem Eiropā un Krievijas spiediena kampaņu, kļūst skaidrs: rīkoties būs jāsteidzas. Eiropas drošības robežas tagad nešķērso tikai tanki un raķetes — tās pārvar arī droni, bieži anonīmi un klusi, bet ar ievērojamu ietekmi uz drošības vidi.