Sankcijas pret Krieviju smagi skar Baltiju – Brisele sola palīdzību, bet ne tik drīz

Plānu vada Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisārs Rafaele Fitto, kura mērķis ir "iedarbināt no jauna" Baltijas valstu un Somijas ekonomiku.

Lietuvas Eiropas lietu ministrs Sigits Mitkus intervijā "Politico" skaidro, ka reģionam vajadzīga īpaša pieeja. "Mēs redzam negatīvās sekas, ko rada ģeopolitiskā situācija. Dažkārt investoru pārliecināt ir ļoti grūti," uzsver Mitkus.

Savukār Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi norāda, ka visvairāk cieš tie, kuriem bijušas ekonomiskas saiknes pāri robežai. "Cilvēki, kuriem bija pārrobežu sadarbība, ir zaudējuši šīs iespējas. Igaunijas ekonomika ir cietusi visvairāk – investīcijas un darba vietas ir būtiski ietekmētas."

Reģionu smagi skārušas arī pēckrīzes inflācijas sekas un sarūkošās mājokļu cenas, kas uzņēmumiem apgrūtina kredītu nodrošināšanu.

Kopš 2022. gada Eiropa apstiprinājusi jau 19 sankciju paketes Krievijai, taču visvairāk to blaknes jūtamas tieši Baltijā un Somijā. Tūristu un investoru kritums, robežu slēgšana ar Krieviju un satraukums par iespējamo agresiju ir radījis sociāli ekonomisku vakuumu.

Piemēram, Eiropas Komisijas jaunākā prognoze rāda, ka Igaunijas ekonomikas pieaugums 2025. gadā sasniegs tikai 0,6%, kas ir krietni zem ES vidējā rādītāja.

Neraugoties uz optimistiskajiem paziņojumiem, reālais finansējums Baltijas valstīm varētu būt minimāls līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunais daudzgadu budžets (MFF) – tas gan sagaidāms tikai 2028. gadā.

Kā kāds ES diplomāts norāda "Politico", "komunikācija, visticamāk, nenāks ar jaunu finansējumu – tikai ar idejām, ko varētu īstenot nākamajā budžetā."

Tādēļ Baltijas valstis jau prasa konkrētus risinājumus – piemēram, atsevišķu pieeju ES finansējuma programmās no 2028. gada, kā arī valsts atbalsta noteikumu mīkstināšanu, lai varētu palīdzēt vietējiem uzņēmumiem.

Vēl viens variants – Eiropas Investīciju bankas garantijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt reģionā.

Arī Latvijas pārstāvis – ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) – norāda, ka īpašā situācija ir jāņem vērā. "Mēs atzīstam sarežģīto ekonomisko situāciju, ko radījusi ģeopolitika un robežas slēgšana ar Krieviju."

Taču līdz 2028. gadam būtiskas pārmaiņas neesot gaidāmas. Plašāks risinājumu loks – tostarp finansējums dronu ražošanai un citām reģiona vajadzībām – būs apsverams tikai nākamajā ES budžeta ciklā.