Brisele būvē Eiropas "militāro Šengenas zonu" ātrākai karaspēka un aprīkojuma pārvietošanai
Eiropa palielina aizsardzības izdevumus. Taču viens jautājums palicis novārtā – kā konflikta gadījumā pēc iespējas ātrāk pārvietot militāro aprīkojumu no vienas valsts uz citu. Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu izveidot "militāro Šengenas zonu", kas paredz atvieglot militārā transporta pārvietošanu, raksta ārvalstu mediji.
Lai saņemtu atļauju militārā transporta pārvietošanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu, pašlaik var būt nepieciešamas līdz pat 45 dienām.
Briseles noteiktais mērķis – trīs dienas miera laikā un sešas stundas ārkārtējās situācijās.
"Šodien, lai pārvietotu militāro aprīkojumu un karaspēku, pieņemsim, no rietumiem uz austrumiem, diemžēl ir nepieciešami mēneši," Eiropas Savienības transporta komisārs sacīja medijam "Euronews", "Mēs vēlamies, lai tas notiktu dažu dienu laikā. [..] Nevar aizstāvēt kontinentu, ja nevar pārvietoties pa to."
"Aizsardzības gatavība būtībā ir atkarīga no tā, vai var nogādāt savus tankus un karaspēku tur, kur tie ir vajadzīgi. [..] Eiropa saskaras ar vēl nepieredzētiem drošības apdraudējumiem. Vajadzība pēc labākas militārās mobilitātes nevarēja būt skaidrāka," sacīja ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa.
Savukārt ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus skaidro, ka mērķis ir līdz 2027. gadam izveidot ES mēroga militārās mobilitātes zonu – "militāro Šengenu", kas ļautu "efektīvi pārvietoties militārajam transportam, dalībvalstīm kopīgi izmantot tā resursus un palīdzēt cita citai ārkārtas situācijās."
Vienoti noteikumi, modernizācija un ātrāka reaģēšana
EK aizvadītajā nedēļā prezentējusi visu militārās mobilitātes paketi, ko līdz dekādes beigām jāsasniedz, lai stiprinātu ES aizsardzību.
Militārā pakete iekļauj kopīgus noteikumus par militārās tehnikas robežu šķērsošanu. Lai robežu atļauju izskatīšanai vairs nav jāgaida nedēļas – jāvienkāršo muitas procedūra, kas lieki nepatērētu laiku un neveidotu garas rindas.
Tāpat arī paredzēta Eiropas militārās mobilitātes reaģēšanas sistēmas jeb EMERS izveide, kas nodrošinātu ātrākas procedūras krīzes vai ārkārtas situācijās. Prioritāte militārajiem transportiem uz ceļiem, dzelzceļiem, ostās un lidostās.
No tā izriet arī modernizēti ES koridori un infrastruktūra – ceļi, tilti, dzelzceļi, kas piemēroti gan civilajām, gan arī militārajām vajadzībām.
"Ja tilts nevar izturēt 60 tonnu smagu tanku, mums ir problēma. Ja skrejceļš ir pārāk īss kravas lidmašīnai, mēs nevaram piegādāt apgādi mūsu apkalpei," norādīja Kallasa.
Tilti, kas nespēj izturēt tanku svaru, nepiemēroti dzelzceļa tuneļi, šauras sliedes – jāuzlabo. ES amatpersonas izveidojušas prioritāru sarakstu, kurā iekļauti 500 tilti, tuneļi, ceļi, ostas un lidostas, kas jāpielāgo, lai varētu nodrošināt militāro transportu pārvadāšanu. Tas izmaksās aptuveni 100 miljardus eiro.
Ierosinātajā ES ilgtermiņa budžetā 2028.–2034. gadam ir paredzēts desmitkārtīgi palielināt izdevumus militārajai loģistikai, līdz pat 17,6 miljardiem eiro, lai gan daudzas dalībvalstis, kas cer samazināt izdevumus, iebilst pret kopējo 2 triljonu eiro plānu, norāda medijs "The Guardian".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
