Prezidenta vēlēšanas Ukrainā: vai tās maz kara laikā iespējamas, un kas uzvarētu?

Zelenskis uz Trampa pārmetumiem reaģēja asi un publiski. "Es personīgi esmu gatavs. Bet kā tas ir izdarāms raķešu triecienu laikā? Kā karavīri balsos ierakumos?" viņš sacīja intervijā, uzrunājot gan ASV, gan Eiropu. "Es tagad atklāti prasu Amerikas Savienotajām Valstīm palīdzēt mums nodrošināt drošību vēlēšanām."

Kāpēc vēlēšanas nav notikušas kopš 2019. gada?

Īsā atbilde – kara stāvokļa laikā vēlēšanas notikt nedrīkst, norāda CNN. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Ukrainā tika ieviests militārais stāvoklis, kas tiek pagarināts ik pēc 90 dienām. Tas juridiski liedz rīkot gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas.

Taču Rietumu spiediens pieaug, īpaši no Trampa administrācijas puses, un Kijiva ir spiesta meklēt risinājumus. Zelenskis parlamentam uzdevis sagatavot likuma izmaiņas, kas vēlēšanas kara apstākļos vispār padarītu iespējamas.

Vai Ukrainā šobrīd vispār ir iespējams sarīkot vēlēšanas?

Pēc ekspertu teiktā – praktiski tas ir gandrīz neiespējami, un tam ir vairāki iemesli:

• Milzīgs bēgļu skaits, proti, 5,9 miljoni ukraiņu ir devušies uz citām valstīm, bet 4,4 miljoni – izklīduši valsts iekšienē, līdz ar to vēlētāju sarakstu aktualizēšana būtu milzīgs, iespējams, pat neizpildāms uzdevums;
• Tikai 75% vēlēšanu iecirkņu ir funkcionāli – tos daļēji iznīcinājuši krievu okupantu triecieni vai tie atrodas apgabalos, kur drošība nav nodrošināma;
• Gandrīz viens miljons ukraiņu atrodas frontē, un viņu iespēja nobalsot būtu ekstremāli sarežģīta;
• Daļa valsts ir okupēta, kas automātiski padara vēlēšanu norisi teritorijās par neiespējamu.

Un patiesībā Ukrainas sabiedrības vairākums vēlēšanas kara laikā nevēlas. Pēc KIIS aptaujas datiem, tikai 12% uzskata, ka vēlēšanām jānotiek tagad, 22% vēlētos vēlēšanas uzreiz pēc pamiera un drošības garantijām, bet 63% – tikai beidzoties karam.

Ukrainas CVK pārstāvis Serhijs Duboviks arī uzsver: "Lai vēlēšanas atbilstu starptautiskajiem standartiem, nepieciešami vismaz seši mēneši sagatavošanās. Ātrāk tas nav iespējams."

Kas notiktu, ja vēlēšanas notiktu tagad?

Ja Ukrainā vēlēšanas notiktu šodien, valsti vadīt aizvien uzticētu pašreizējam prezidentam Volodimiram Zelenskim. Tā vismaz liek domāt nesenākie aptaujas dati. Proti, saskaņā ar "Info Sapiens" aptauju 20,3% ukraiņu balsotu par Zelenski. Vienlaikus gan viņa popularitāte šķietami ir kritusi – 2019. gada vēlēšanās, kas arī bija pēdējās Ukrainā, Zelenskis guva pārliecinošu atbalstu ar 73% balsu, raksta "EuroNews".

Kā otrs potenciālais kandidāts tiek minēts Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs, kurš vadīja Ukrainas aizsardzību kara pirmajos un viskritiskākajos mēnešos, tai skaitā cīņā par Kijivu. Par viņu būtu gatavi balsotu 19% ukraiņu.

Taču Zalužnijs pats uzsver, ka politikā nestartēs: "Es neatbalstu vēlēšanu rīkošanu kara laikā. Es neveidoju partijas vai štābus."

Savukārt kā trešais potenciālais kandidāts tiek minēts Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs, kurš vēlēšanās varētu saņemt ap 5% balsu.

"EuroNews" akcentē, ka aptaujā norādītie potenciālie Ukrainas prezidenta kandidāti apliecina, cik svarīgi ukraiņiem ir jautājumi, kas saistīti ar drošību.

Vienlaikus aktuāls ir jautājums – vai Zelenskis vispār vēlas uz prezidenta amatu kandidēt atkārtoti? Iespējams, tas šķiet pārsteidzoši, bet viņš jau iepriekš paudis – nē, tas nenotiks.

"Pēc kara beigām es neplānoju kandidēt uz otro termiņu. Mans mērķis nav vēlēšanas. Mans mērķis ir pabeigt šo karu," viņš sacīja intervijā septembrī.

Vai ASV var palīdzēt noorganizēt vēlēšanas?

Trampa un Krievijas retorika šajā jautājumā sakrīt – abi apgalvo, ka Zelenskis "neleģitīmi turas pie varas". CNN analītiķi norāda, ka šī ir sena Kremļa propagandas tēze, kas īpaši saasinājās 2024. gadā, kad beidzās Zelenska likumīgais termiņš.

Zelenskis to uzskata par politisku spiedienu, lai panāktu ātrākus un Kijivai nelabvēlīgākus lēmumus sarunās par pamieru.

Lai spētu realizēt galvenā sabiedrotā vēlmi pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainā, Zelenskis lūdzis palīdzību: "Es lūdzu ASV un Eiropu nodrošināt vēlēšanu drošību. Ja drošība būs garantēta, mēs būsim gatavi rīkot vēlēšanas 60–90 dienu laikā."

Tomēr šādas garantijas kara apstākļos būtu sarežģītas, riskantas un praktiski bez precedenta.

Galvenie secinājumi

• Teorētiski prezidenta vēlēšanas Ukrainā varētu notikt arī kara apstākļos, ja vien Rietumi nodrošina pilnīgu drošību un Ukraina spēj izveidot jaunu vēlēšanu likumu;
• Praktiski – apstākļi ir pārāk bīstami un tehniski sarežģīti;
• Politiskā realitāte – Zelenskis joprojām būtu uzvarētājs;
• Sabiedrības noskaņojums – vairākums vēlēšanas negrib, kamēr karš nav beidzies.

Līdz ar to jautājums nav – vai Ukraina vēlas vēlēšanas, bet gan – vai to pieprasa ārpolitiskā realitāte un vai Rietumi spēs nodrošināt vidi, kur balsojums nav tikai formāls, bet godīgs un drošs.