Putins gadskārtējā televīzijas tiešraidē klāsta, kā Ukraina "atkāpjas"

Putins savā uzrunā apsūdzēja Ukrainu tajā, ka tā atsakās izbeigt konfliktu ar miermīlīgiem līdzekļiem, tā vēsta kanāls "SkyNews", kā arī izdevums "Politico".

Krievijas prezidents gadskārtējā preses konferencē apgalvoja, ka Kijivas valdība 2022. gadā uzsāka karu ar Krieviju Ukrainas austrumos. Viņš norādīja, ka Ukrainai bija jāliek cilvēki mierā, lai viņi paši var izvēlēties, kā šajā Ukrainas daļā dzīvot. "Viņi nevēlējās to pieļaut," bilda Putins.

Atbildot uz pārraidē iesaistīto jautājumiem, Putins norādīja, ka Krievija ir gatava risināt miera sarunas, bet vienlaikus viņš arī norādīja, ka konfliktu izraisīja Ukraina – jo tā atsakās konfliktu risināt ar "jēgpilniem līdzekļiem". Putina ieskatā, vispirms ir jāatrisina konflikta "galvenie cēloņi" – Kijivas režīms un valsts apvērsums.

Putin said he doesn't see Ukraine's readiness for peace.

(Just a reminder: Ukraine has agreed to all ceasefire proposals, took part in all peace discussions and has wanted peace since the first day of the full-scale Russian invasion) pic.twitter.com/dGhXzXqIr2

— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 19, 2025

Putins arī uzskaitīja virkni panākumu kaujaslaukā ar Ukrainu. "Krievijas armija virzās uz priekšu visā frontes līnijā," savā runā sacīja Putins. "Ienaidnieks atkāpjas."

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien, 19. decembrī, panāca vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu uz nākamajiem diviem gadiem, lai kompensētu gaidāmo Ukrainas budžeta deficītu, tomēr nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.

"Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu," platformā "X" rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām."

We have a deal.

Decision to provide 90 billion euros of support to Ukraine for 2026-27 approved.

We committed, we delivered.

— António Costa (@eucopresident) December 19, 2025

Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.

Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.

Šis variants izgāzās, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš bija mēģinājis panākt iesaldēto aktīvu izmantošanu, tomēr pateica, ka galīgais lēmums par aizdevumu ir "skaidrs signāls" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

ES lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgi papildus 135 miljardi eiro, lai nenonāktu parādos nākamo divu gadu laikā, un naudas trūkums sāktos aprīlī.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien samita sākumā pateica ES līderiem, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ir pareizais ceļš.

"Krievijas aktīvus vajag izmantot, lai aizsargātos pret Krievijas agresiju un atjaunotu to, kas ir sagrauts Krievijas uzbrukumos. Tas ir morāli. Tas ir taisnīgi. Tas ir likumīgi," sacīja Zelenskis.

Zelenskis sacīja, ka Kijivai vajadzīga lēmuma pieņemšana līdz gada beigām un ka stingrāks finanšu pamats viņa valstij var nodrošināt tai lielākas priekšrocības sarunās par kara izbeigšanu.