Eiropai jāgatavojas iespējamai Grenlandes aneksijai un NATO sabrukumam, brīdina eksperti

Pēc tam, kad 3. janvārī ASV spēki aizturēja Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, Tramps jau nākamajā dienā atkal izraisīja satraukumu Eiropā, paziņojot par Savienoto Valstu interesi pārņemt kontroli pār Grenlandi – autonomu teritoriju, kas pieder Dānijai.

"Mums Grenlande ir vajadzīga. Pilnīgi noteikti. Tā mums ir nepieciešama aizsardzībai," Tramps sacīja žurnālam "The Atlantic".

Baltā nama administrācijas vadītāja vietnieks Stīvens Millers uzsvēra, ka tas esot oficiāls ASV kurss: "Tā ir bijusi formāla Savienoto Valstu valdības pozīcija kopš šīs administrācijas sākuma – Grenlandei būtu jākļūst par ASV daļu."

Eiropa bažījas par NATO nākotni

Atlantijas padomes Ziemeļeiropas direktore Anna Vīslendere norādīja, ka notikumi Venecuēlā skaidri parāda Trampa administrācijas vēlmi dominēt Rietumu puslodē, kurā ģeogrāfiski ietilpst arī Grenlande.

"Fakts, ka pēc veiksmīgas intervences Venecuēlā nekavējoties sekoja draudi izmantot spēku pret Grenlandi, īstermiņā ir padarījis šo scenāriju ticamāku," viņa sacīja "Al Jazeera".

Arī Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņoja, ka Trampa izteikumi jāuztver nopietni. "Diemžēl es uzskatu, ka Amerikas prezidentu vajadzētu uztvert nopietni, kad viņš saka, ka vēlas Grenlandi," viņa sacīja Dānijas sabiedriskajai televīzijai.

Vienlaikus Frederiksena brīdināja, ka militārs uzbrukums NATO dalībvalstij nozīmētu alianses galu. "Ja Savienotās Valstis uzbruks citai NATO valstij, viss apstāsies – tai skaitā NATO un visa pēckara drošības sistēma," viņa uzsvēra.

"NATO kļūtu par ēnu pati sev"

Līdzīgās domās ir arī Čikāgas Universitātes profesors Džons Mēršaimers: "Ja notiekošo Ukrainā savieno ar iespējamu iebrukumu Grenlandē, tas varētu būt nāvējošs dubulttrieciens aliansei. NATO faktiski tiktu sagrauta."

NATO pamatprincips – 5. pants par kolektīvo aizsardzību – šādā gadījumā zaudētu jebkādu jēgu, uzsver eksperti.

Eiropa klusē, bet gatavojas

Lai gan Eiropas līderi nesen Parīzē tikās ar ASV amatpersonām, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, publiski jautājums par Grenlandi un Venecuēlu netika cilāts. "Prioritāte ir Ukraina, Eiropas aizsardzība un amerikāņu noturēšana aliansē," "Al Jazeera" sacīja starptautisko attiecību profesors Konstantinoss Filiss.

Tomēr aizkulisēs Eiropa, pēc ekspertu domām, sāk gatavoties iespējamiem sliktākajiem scenārijiem. Čatamas nama analītiķis Keirs Džailss norādīja, ka pielabināšanās Trampam varētu būt tikai laika vilkšana. "Cerības joprojām pastāv, taču paralēli notiek steidzīga gatavošanās galīgai attiecību saraušanai ar ASV," viņš sacīja.

Džailss uzskata, ka Eiropai jau tagad būtu jāapsver militāra atturēšana Grenlandē, līdzīgi kā tas tika darīts Baltijas valstīs un Polijā pēc 2017. gada ar mērķi atturēt Krieviju.

Ieguvums Krievijai un Arktikas nozīme

Eksperti uzsver – ASV militāra rīcība Grenlandē tieši spēlētu Krievijas diktatora Vladimira Putina interesēs.

"Ideja, ka lielvarām ir brīvas rokas savā "pagalmā", ir ļoti pieņemama Krievijai," sacīja Džailss, norādot, ka Grenlandes iebrukums Maskavai būtu "lielākā dāvana", ko Trampa administrācija varētu piedāvāt.

Grenlande ir stratēģiski svarīga ne tikai militāri, bet arī ekonomiski. Arktikas ledus kušana paver jaunus jūras ceļus, pieaug konkurence starp lielvarām, un teritorija ir bagāta ar retzemju minerāliem, kas ir nozīmīgi gan ASV, gan Eiropas Savienībai.