Trampa bijušais padomnieks pārliecināts – Grenlandes aneksijas nebūs. Kas viņam liek tā domāt?

Kons, kurš ir viens no ASV ietekmīgākajiem tehnoloģiju nozares līderiem un iesaistīts mākslīgā intelekta un kvantu skaitļošanas attīstībā, brīdināja, ka militāra iejaukšanās būtu nepieņemama.

"Ievest karaspēku neatkarīgā valstī, kas ir NATO dalībniece, būtu pāri visām robežām," sacīja Kons, vienlaikus piebilstot, ka Trampa izteikumi par Grenlandi varētu būt daļa no sarunu taktikas.

Noskaties: Strīds par Grenlandi pāraug ekonomiskā spiedienā; Eiropa tikmēr cenšas noturēties diplomātijas rāmjos

Pēc viņa teiktā, ASV Kongresā valda gandrīz vienprātība gan republikāņu, gan demokrātu vidū, ka Grenlandes statuss nemainīsies. Vienlaikus Grenlande, kā norādīja Kons, būtu gatava pieņemt lielāku ASV militāro klātbūtni, ņemot vērā pieaugošos drošības riskus Ziemeļatlantijas un Arktikas reģionā.

ASV varētu arī slēgt vienošanos par retzemju metālu piegādēm, jo Grenlandē ir lieli, taču līdz šim maz izmantoti šo resursu krājumi.

Kons uzsvēra, ka Tramps nereti mēdz izvirzīt pārspīlētas prasības, lai sarunu procesā panāktu sev vēlamu kompromisu.

"Viņš ir vairākkārt pārspīlējis savas pozīcijas publiski, lai beigās iegūtu to, ko patiesībā vēlas," sacīja bijušais padomnieks, pieļaujot, ka Trampa patiesais mērķis varētu būt plašāka militārā klātbūtne un piekļuve resursiem, nevis Grenlandes aneksija.

Grenlandes jautājums šonedēļ aizēnojis Pasaules Ekonomikas foruma sākumu Davosā, kur politiķi un uzņēmumu vadītāji pauž bažas par iespējamām ģeopolitiskām un ekonomiskām sekām. Tikmēr ASV finanšu ministrs Skots Besents noraidījis apgalvojumus, ka Trampa retorika saistīta ar Nobela Miera prēmijas nesaņemšanu, uzsverot, ka Grenlande tiek skatīta kā stratēģisks drošības objekts un ASV negrasās "ārpakalpojumos nodot savas puslodes drošību".