Vācija izsludina miljonu eiro atlīdzību pret informāciju saistībā ar Berlīnes elektroapgādes sabotāžu

Uzbrukuma rezultātā bez elektrības gandrīz nedēļu palika aptuveni 45 000 mājsaimniecību un 2200 uzņēmumu Vācijas galvaspilsētas dienvidrietumos. Tas bija ilgākais elektroapgādes pārtraukums Berlīnē kopš Otrā pasaules kara beigām, norāda varasiestādes.

Policija šobrīd aktīvi meklē "Vulkangruppe" dalībniekus. Grupējums vairākos paziņojumos internetā uzņēmies atbildību par notikušo, apgalvojot, ka mērķis bijis vērsties pret fosilā kurināmā industriju, nevis apzināti atstāt iedzīvotājus bez elektrības.

Paziņojot par atlīdzību, iekšlietu ministrs uzsvēra, ka valsts rīkosies stingri: "Mēs atbildēsim ar prettriecienu. Drošības dienestu kapacitāte cīņā pret kreiso ekstrēmismu tiks būtiski stiprināta," sacīja Dobrints. Viņš piebilda, ka tik liela atlīdzība "uzsver situācijas nopietnību".

Ministrs norādīja, ka policija sāks plašu informatīvu kampaņu, lai iegūtu iedzīvotāju ziņojumus, tostarp izvietojot skrejlapas un plakātus Berlīnes metro.

Saskaņā ar Vācijas iekšējās drošības dienesta datiem "Vulkangruppe" darbojas jau kopš 2011. gada un ir īstenojusi vairākus dedzināšanas uzbrukumus Berlīnē un tās apkārtnē. Grupējums iepriekš uzņēmies atbildību arī par 2024. gada uzbrukumu "Tesla" automobiļu rūpnīcai Berlīnes tuvumā, kas uz laiku apturēja ražošanu.

Bažas par kritiskās infrastruktūras drošību

Šis elektroapgādes pārtraukums izgaismojis nopietnas kritiskās infrastruktūras drošības nepilnības laikā, kad Vācija pastiprināti uztraucas par iespējamiem sabotāžas mēģinājumiem. Berlīnes amatpersonas kritiku saņēmušas arī par reakcijas ātrumu un krīzes vadību.

Vācijas varasiestādes jau vairākus gadus brīdina par Krievijas īstenotu sabotāžas, spiegošanas un dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis esot destabilizēt valsti – vienu no lielākajām militārā atbalsta sniedzējām Ukrainai un svarīgu NATO loģistikas centru. Maskava šīs apsūdzības noliedz.

Dobrints paziņoja, ka Bundestāgs jau šonedēļ plāno pieņemt jaunu likumu kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanai. Vienlaikus viņš atzina, ka: "Mēs jau šobrīd publiskojam pārāk daudz informācijas par kritisko infrastruktūru."

Tiesa, likumprojekts jau izpelnījies kritiku no enerģētikas nozares un uzņēmēju puses, kuri brīdina, ka tas varētu būt pārlieku birokrātisks un pat radīt jaunus drošības riskus.