Minimālā alga Eiropā: Latvija starp zemākajām, bet pirktspēja nedaudz izlīdzina atšķirības
Minimālās algas Eiropā ievērojami atšķiras – gan nominālajā izteiksmē eiro, gan pēc pirktspējas. Saskaņā ar "Euronews Business" aplēsēm, kas balstītas "Eurostat" datos, aptuveni 12,8 miljoni strādājošo 22 Eiropas Savienības (ES) valstīs saņem minimālo algu vai pat mazāk, un daudzi ar nepacietību gaidīja 2026. gada sākuma izmaiņas.
Tomēr realitāte daļai strādājošo nāca ar vilšanos – aptuveni trešdaļai minimālās algas saņēmēju 2026. gada janvārī algas nepalielinājās, salīdzinot ar 2025. gada jūliju. Četrās valstīs minimālā alga gada laikā nav augusi vispār.
No 620 līdz 2704 eiro mēnesī
ES dalībvalstu vidū mēneša bruto minimālā alga 2026. gada sākumā svārstās no 620 eiro Bulgārijā līdz 2704 eiro Luksemburgā, liecina "Eurostat" dati.
Piecas valstis pārsniedz 2000 eiro robežu:
- Luksemburga – 2704 eiro;
- Īrija – 2391 eiro;
- Vācija – 2343 eiro;
- Nīderlande – 2295 eiro;
- Beļģija – 2112 eiro.
Zem šīs grupas atrodas Francija ar 1823 eiro, savukārt Spānijā minimālā alga ir jau 1381 eiro, kas parāda būtiskas atšķirības pat starp kaimiņvalstīm.
"Eurostat" valstis iedala trīs grupās: virs 1500 eiro, no 1000 līdz 1500 eiro un zem 1000 eiro. Vidējā grupā ietilpst Spānija, Slovēnija, Lietuva, Polija, Kipra, Portugāle, Horvātija un Grieķija.
Latvija – zem 1000 eiro grupā
No 29 aplūkotajām valstīm (22 ES dalībvalstis un 7 kandidātvalstis) 15 valstīs minimālā alga ir zem 1000 eiro. Šajā grupā ir arī Latvija ar 780 eiro, kas ir otrais zemākais rādītājs starp dalībvalstīm (grafikā attēlotas tumši zilā – aut. piez.), kā arī Igaunija ar 886 eiro.
Zem 1000 eiro minimālā alga ir arī Čehijā (924 eiro), Ungārijā (838), Rumānijā (795), Turcijā (654) un Albānijā (517). Visas ES kandidātvalstis atrodas zemākajā kategorijā, lai gan dažās no tām minimālā alga ir augstāka nekā Bulgārijā.
Pirktspēja maina ainu
Salīdzinot minimālās algas, būtiska nozīme ir pirktspējas standartam (PPS), kurā vērā ņemta dzīves dārdzība. Kā skaidro "Euronews Business", PPS ļauj "taisnīgāk salīdzināt, ko cilvēki patiesībā var atļauties par savu algu".
Attiecīgi pēc pirktspējas vērtējams, ka:
- minimālā alga ES svārstās no 886 PPS Igaunijā līdz 2157 PPS Vācijā;
- Latvija ar 954 PPS ieņem otro vietu no beigām.
Tomēr atšķirības starp valstīm PPS izteiksmē ir ievērojami mazākas nekā nominālajos eiro.
Kāpēc atšķirības ir tik lielas?
No 2025. gada jūlija līdz 2026. gada janvārim minimālā alga nav mainījusies Beļģijā, Igaunijā, Grieķijā, Spānijā, Luksemburgā un Slovēnijā.
Savukārt Bulgārijā, Ungārijā, Lietuvā un Slovākijā pieaugums pārsniedza 11%.
Eiropas Arodbiedrību institūta (ETUI) eksperti norāda, ka ilgtermiņā augstāku algu pamats ir produktivitāte. "Ilgtspējīgi augstākas algas balstās uz lielāku produktivitāti – to parasti nodrošina spēcīga rūpniecība, finanšu sektors un augsto tehnoloģiju nozares," norāda ETUI eksperti.
Svarīga loma ir arī darba ņēmēju spējai vienoties par labākiem nosacījumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
