Pētnieki apgalvo, ka mākslīgais intelekts varētu palīdzēt agrāk atklāt agresīvu krūts vēzi

Saskaņā ar plašo Zviedrijas krūts skrīninga pētījuma rezultātiem, mākslīgais intelekts varētu palīdzēt agrāk atklāt agresīvus krūts vēža veidus un mazināt slodzi uz pārslogotajiem ārstiem.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "The Lancet", tika analizētas gandrīz 100 000 sieviešu vecumā no 40 līdz 80 gadiem, kuras piedalījās Zviedrijas valsts krūts skrīninga programmā laikā no 2021. gada aprīļa līdz 2022. gada decembrim.

Mamogrāfija tiek plaši uzskatīta par visefektīvāko veidu, kā agrīni atklāt krūts vēzi un samazināt nāves gadījumus, un Eiropas vadlīnijas iesaka skenēšanu neatkarīgi pārskatīt diviem radiologiem.

Taču pētnieki apgalvo, ka no 20 līdz 30 procentiem krūts vēža gadījumu tiek diagnosticēti starp regulārām skrīninga vizītēm. Šie tā sauktie "intervāla vēži" mēdz augt ātrāk, diagnozes noteikšanas brīdī ir progresējošākā stadijā un ir grūtāk ārstējami.

Kā tika veikts skrīnings?

Pētījumā sievietes nejauši tika iedalītas vai nu standarta skrīningā ar diviem radiologiem, vai mākslīgā intelekta atbalstītā pieejā, kurā mākslīgais intelekts mammogrammās atzīmēja aizdomīgas zonas un radiologs pieņēma galīgo lēmumu.

Ar mākslīgo intelektu atbalstītajā grupā divu gadu laikā tika reģistrēts par 11 mazāk intervāla vēža gadījumu — par 12 procentiem mazāk nekā standarta skrīningā —, un regulārā skrīninga laikā tika atklāts vairāk vēža gadījumu.

Pētījuma pētniece Džesija Gommere no Radboudas Universitātes Medicīnas centra sacīja, ka mākslīgais intelekts (MI) darbojās kā atbalsta rīks, nevis aizstājējs, paskaidrojot, ka "MI izcēla aizdomīgas zonas mamogrammā, kas palīdzēja radiologiem interpretācijas laikā", savukārt "galīgo lēmumu par atsaukšanu joprojām pieņēma radiologi".

Tā kā tikai viens radiologs pārskatīja ar mākslīgo intelektu atbalstītus skenējumus, šī pieeja arī samazināja darba slodzi. Iepriekšējie pētījuma rezultāti liecināja par radiologa darba slodzes samazināšanos par 44 procentiem, kas, pēc pētnieku domām, varētu būt īpaši vērtīgi veselības aprūpes iestādēs ar personāla trūkumu.

Gommere teica, ka intervālu vēža gadījumu skaita samazināšanās ir īpaši svarīga, norādot, ka "jūs vēlaties, lai šādu intervālu vēža gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, jo ir zināms, ka tie ir agresīvāki un noved pie sliktākiem pacientu atveseļošanās rezultātiem."

Katrai divdesmitajai sievietei dzīves laikā tiek diagnosticēts krūts vēzis, padarot to par visizplatītāko vēža veidu sievietēm.

2022. gadā aptuveni 2,3 miljoniem sieviešu visā pasaulē tika diagnosticēts krūts vēzis, un aptuveni 670 000 sieviešu nomira no šīs slimības. Tikai Eiropā Pasaules Veselības organizācija (PVO) tajā gadā reģistrēja gandrīz 558 000 jaunu saslimšanas gadījumu.

Vai mākslīgais intelekts aizstās cilvēku ārstus?

Lai gan mākslīgā intelekta atbalstīta mamogrāfija jau tiek ieviesta atsevišķās Zviedrijas un Dānijas daļās, pētnieki uzsver, ka tā vēl nav gatava aizstāt cilvēku uzraudzību un ka ir nepieciešami vairāk pierādījumu.

Neatkarīgi eksperti arī aicināja ievērot piesardzību attiecībā uz plašāku ieviešanu visā pasaulē. Dr. Olga Oikonomidou, Edinburgas Universitātes Vēža centra galvenā pētniece un krūts vēža pētījumu vadītāja, sacīja, ka pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, vai mākslīgais intelekts varētu palīdzēt radiologiem strādāt "ātrāk un efektīvāk", nevis aizstāt viņus.

Viņa brīdināja, ka mākslīgā intelekta sistēmas ir ļoti atšķirīgas un tās ir jāpārbauda ar tādu pašu stingrību kā zāles, un ka tās nav lēta alternatīva.