ASV viceprezidents pirmo reizi vēsturē apmeklē Armēniju – sola investīcijas un atbalstu miera procesā
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss pirmdien ieradies Armēnijā – valstī, kuru līdz šim nebija apmeklējis neviens amatā esošs ASV prezidents vai viceprezidents. Vizīte notiek laikā, kad Donalda Trampa administrācija piedāvā Armēnijai ekonomiskās sadarbības iespējas un vienlaikus cenšas virzīt ASV starpniecībā panāktu miera vienošanos ar Azerbaidžānu, lai izbeigtu gandrīz četras desmitgades ilgušo konfliktu, vēsta "Associated Press".
Vizītes laikā Venss un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans parakstīja vienošanos par sarunu turpināšanu civilās kodolenerģijas jomā. Tāpat ASV viceprezidents paziņoja, ka Savienotās Valstis ir gatavas eksportēt uz Armēniju modernus datorčipus un novērošanas dronus, kā arī investēt valsts infrastruktūrā.
"Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas atbalstīt Armēniju gan ekonomiski, gan tehnoloģiski," sacīja Venss.
Vizīte notiek pēc tam, kad Pašinjans augustā Baltajā namā parakstīja vienošanos ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, apliecinot apņemšanos noslēgt miera līgumu. Līguma tekstu parafējuši abu valstu ārlietu ministri, kas nozīmē sākotnēju politisku apstiprinājumu, taču dokuments vēl nav parakstīts, un to nav ratificējuši parlamenti.
"Pasauli neveido piesardzīgi cilvēki. Pasauli neveido tie, kuri pārāk koncentrējas uz pagātni. Pasauli veido tie, kuri skatās nākotnē," sacīja Venss, kurš otrdien plāno doties vizītē arī uz Azerbaidžānu.
Augustā panāktā vienošanās paredz izveidot nozīmīgu tranzīta koridoru, kas nodēvēts par "Trampa ceļu starptautiskajam mieram un labklājībai". Tam būtu jāsavieno Azerbaidžāna ar tās autonomo Nahčivanas eksklāvu, kurus šķir aptuveni 32 kilometrus plata Armēnijas teritorijas josla.
Tieši šis sauszemes savienojums ilgstoši bijis viens no galvenajiem strīdus punktiem konfliktā par Kalnu Karabahu. Reģions kopš 1994. gada atradās etnisko armēņu spēku kontrolē, taču 2020. gada sešu nedēļu kara laikā Azerbaidžāna atguva daļu teritoriju. Savukārt 2023. gada septembrī Azerbaidžānas militārās operācijas rezultātā separātistu varas iestādes kapitulēja, un lielākā daļa no aptuveni 120 000 armēņu pameta reģionu, bēgot uz Armēniju.
Venss arī pauda atbalstu Pašinjana kandidatūrai gaidāmajās vēlēšanās, uzsverot Armēnijas kā vienas no senākajām kristīgajām valstīm nozīmi.
Savukārt Pašinjans pateicās ASV prezidentam Donaldam Trampam un viceprezidentam Vensam, norādot, ka ir pieņēmis uzaicinājumu 19. februārī Vašingtonā piedalīties Trampa dibinātās "Miera padomes" pirmajā sanāksmē, kas uzrauga pamiera plānu Gazā.
"Šai vizītei ir patiesi vēsturiska un simboliska nozīme. Tā atspoguļo dziļo un stratēģisko partnerību starp Armēnijas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm," uzsvēra Pašinjans.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
