Apzināti apkrāpj savējos: igauņu žurnālisti eksperimentā skaidro, kā tiek vervēti telefonkrāpnieki

Ja agrāk valodas barjera pasargāja igauņus no plašākiem zaudējumiem un krāpniecības apmērs svārstījās starp pieciem un desmit miljoniem eiro gadā, tad tagad situācija ir krasi mainījusies. Būtiska loma ir tam, ka krāpnieki arvien biežāk sarunājas labā igauņu valodā.

Vervē igauņu valodā runājošos

"Mēs redzam arvien vairāk, ka tiek vervēti igauņu valodā runājoši cilvēki – gan tādi, kas runā ar akcentu, gan arī tādi, kas runā pilnīgi tīrā igauņu valodā," igauņu pētnieciskās žurnālistikas raidījumam "Pealtnägija" skaidroja Ziemeļu prefektūras smago noziegumu nodaļas vadītājs Elari Haugass.

Izmeklējošā raidījuma žurnālisti kopā ar laikraksta "Äripäev" redakciju veica žurnālistisku eksperimentu, piesakoties darbā pie krāpniekiem.

"Telegram" platformā tika publicēts sludinājums, kurā cilvēkiem ar labām igauņu vai lietuviešu valodas zināšanām tika piedāvāts darbs Rietumukrainas pilsētā Užgorodā. Solīta apmaksāta aviobiļete, "sagaidīšanas" bonusi un alga līdz pat 5000 eiro nedēļā.

"Tiek norādīta pat konkrēta valsts un pilsēta, aprakstīti nosacījumi un atalgojums. Tas netiek pasniegts kā kaut kas nelegāls – cilvēki vienkārši tiek aicināti darbā," stāsta Haugass.

Līguma nav, shēma vienkārša

Žurnālistu eksperimentā sākotnējā komunikācija notika čatā, pēc tam sekoja "intervija" vietnē "WhatsApp". Vervētājs atklāti norādīja, ka nekāds oficiāls līgums netiks slēgts.

"Nekāda līguma nav. Tas nav oficiāls projekts. Jūs tur vienkārši esat. Norēķini notiek katru nedēļu, problēmu nav," sacīja vervētājs.

Policija uzskata, ka šādi tiek komplektēti zvanu centru darbinieki, kuru uzdevums ir izkrāpt naudu no Igaunijas iedzīvotājiem.

Haugass atklāja tipisku shēmu: "Pirmais zvans var būt, piemēram, Veselības kases vārdā – tiek lūgts apstiprināt datus ar Smart-ID PIN1. Pēc tam seko zvans it kā no Eiropas Centrālās bankas vai vietējās bankas, sakot, ka notikusi krāpšana un nauda jāglābj. Saruna var ilgt stundām, līdz tiek iegūts PIN2 un veikti pārskaitījumi vai pat noformēti aizdevumi."

Šāds modelis atklājās arī vienā no lielākajām telefonkrāpniecības krimināllietām Igaunijā – pusgada laikā no 59 cietušajiem tika izkrāpti aptuveni 600 000 eiro. Noziedznieki uzdevās par finanšu policijas, kiberpolicijas, nodokļu iestāžu un pat centrālās bankas darbiniekiem.

Jaunieši – tikai ķēdes posms

Lietas ietvaros tika aizturēti pieci jaunieši, kuri darbojās kā kurjeri – savāca no cietušajiem bankas kartes ar PIN kodiem un izņēma naudu. Viņu darbību koordinēja personas ārvalstīs, izmantojot šifrētas saziņas platformas.

Viena no apsūdzētajām, 20 gadus vecā Darja (vārds mainīts), atzina: "Mēs ņēmām bankas kartes un izņēmām naudu. Bija cilvēks, kas deva norādījumus, mēs vienkārši darījām."

Viņa saņēma piecus līdz desmit procentus no izņemtās summas. Kopējais kaitējums – 600 000 eiro, un tiesa lēma, ka jauniešiem šī summa solidāri jāatmaksā. "Nezinu, vai kāds no mums to spēs atdot līdz mūža galam," atzina Darja.

Zvanu centri ārvalstīs – grūti sasniedzami

Igauņu prokurore norāda, ka galvenā problēma ir zvanu centru atrašanās ārvalstīs. "Tehniskās iespējas slēpt pēdas ir ļoti plašas. Zvans var izskatīties kā no Vācijas, bet patiesā atrašanās vieta nav zināma. Ja šie zvanu centri būtu Igaunijā, mēs viņus notvertu."

Tikmēr vervētāji sola 1600 dolāru algu, bezmaksas dzīvesvietu un 10% no "darījuma summas". Tiek apgalvots, ka Užgorodā jau strādājot vismaz septiņi igauņu valodā runājoši cilvēki.

Kā atzina viena no eksperimentā iesaistītajām žurnālistēm: "Vispārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki ir gatavi doties un apzināti krāpt savus tautiešus."