Uz saturu

Sankcijas Krievijai rada milzu zaudējumus, bet līdz Putinam, iespējams, nonāk sagrozīta informācija

Agresorvalsts Krievija publiski apgalvo, ka sankcijas to būtiski neietekmē, taču iekšējie aprēķini rāda pretējo – zaudējumi jau ir ļoti lieli un turpinās pieaugt. Tā liecina jaunākais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojums.

13. aprīlī 10:31

Rietumvalstu sankcijas pret agresorvalsti Krieviju ir radījušas būtiskus ekonomiskos zaudējumus, lai gan publiski Krievija turpina apgalvot, ka ar ierobežojumiem tiek galā veiksmīgi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iekšējie aprēķini liecina pretējo – kopējie zaudējumi jau sasniedz simtiem miljardu ASV dolāru un turpinās pieaugt arī turpmākajos gados. Vienlaikus jāņem vērā, ka šīs aplēses, visticamāk, ir pat pārāk optimistiskas, jo neaptver visas netiešās sekas.

Nav izdevies aizstāt Rietumu tirgus

SAB ziņojumā norādīts, ka būtiska daļa zaudējumu saistīta ar to, ka Krievijai nākas apiet sankcijas un iegādāties nepieciešamās preces par augstākām cenām. Laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam tam iztērēti ap 130 miljardiem dolāru. Turklāt sankciju dēļ ir ievērojami samazinājies eksports vairākās svarīgās nozarēs, piemēram, metālu, ķīmijas un kokrūpniecības sektoros, un Krievijai nav izdevies pilnvērtīgi aizstāt zaudētos Rietumu tirgus.

Nākotnes prognozes agresorvalstij arī nav iepriecinošas – līdz 2030. gadam Krievijas ārējā tirdzniecība varētu samazināties par vairāk nekā 175 miljardiem dolāru.

Lielākie riski saistīti ar iespējamu sankciju pastiprināšanu, Eiropas atteikšanos no tirdzniecības ar Krieviju, kā arī ar spiedienu uz citām valstīm ierobežot sadarbību ar Krieviju. Tas nozīmē, ka Krievijai kļūst arvien grūtāk pārorientēt savu ekonomiku uz alternatīviem tirgiem.

Putinam, iespējams, tiek sniegta sagrozīta informācija

Kā norādīts SAB ziņojumā, tad īpaši jūtīgs ir enerģētikas sektors, kur potenciālie zaudējumi var sasniegt vairāk nekā 200 miljardus dolāru tuvāko piecu gadu laikā. Lai gan augstas naftas un gāzes cenas īstermiņā var sniegt zināmu finansiālu atelpu, tās nespēj novērst dziļākas strukturālās problēmas, ko rada gan karš Ukrainā, gan sankcijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus Krievijas politiskā sistēma ierobežo spēju adekvāti reaģēt uz šīm problēmām. Amatpersonas apzinās ekonomiskos riskus, taču publiskajā telpā tie tiek mazināti, un pastāv iespēja, ka diktatoram Vladimiram Putinam tiek sniegta nepilnīga vai sagrozīta informācija. Tas samazina iespējamību, ka ekonomiskās grūtības varētu mainīt Krievijas ārpolitisko kursu.

Sankcijas nespēs piespiest Krieviju izbeigt karu

No Rietumvalstu skatpunkta sankcijas ir efektīvs instruments, kas ierobežo Krievijas ekonomiskās un militārās iespējas, īpaši ilgtermiņā. Tomēr ziņojumā norādīts, ka tās nav ātrs risinājums – sankcijas vienas pašas nespēs piespiest Krieviju mainīt savu politiku vai izbeigt karu. To galvenais efekts ir pakāpeniska Krievijas spēju vājināšana.

Tāpēc sankciju saglabāšana un, iespējams, pastiprināšana tiek uzskatīta par būtisku drošības elementu. To mazināšana varētu dot agresorvalstij Krievijai papildu resursus, kas tiktu izmantoti nevis ekonomikas attīstībai, bet gan militāro spēju stiprināšanai un ietekmes palielināšanai starptautiskajā vidē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm