Valdība lemj pastiprināt uzraudzību īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic"

Pirmdien Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

Savukārt, skatot jautājumu par "airBaltic", pēc Siliņas teiktā, vairāku nozaru pārstāvji apliecinājuši, ka lidsabiedrības vērtība nav tikai tajā, cik lielus nodokļus tā ienes valsts budžetā, bet arī tās radītajās konsekvencēs vairākās nozarēs.

"Mēs esam lēmuši papildināt iepriekšējo lēmumu par papildus informāciju, kas būtu iesniedzama, lai kā tilta finansējums tiktu nodrošināts īstermiņa aizdevums," sacīja Siliņa.

Viņa arī uzsvēra, ka "airBaltic" ir svarīgi izstrādāt jaunu biznesa plānu atbilstoši tai ģeopolitiskai situācijai, kāda šobrīd valda.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši SM skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši "airBaltic" izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.