Policists vai apsargs: Valsts policija grib "atbrīvot rokas", bet iestādes pretojas

Arī nesenākajā Valsts kontroles (VK) ziņojumā "Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?" kontrolieri raksta: "Latvijā ir iespēja apsardzes sektoram nodot vai deleģēt noteiktus uzdevumus. Piemēram, dažādu objektu apsardzi un palīdzības sniegšanu institūcijām un subjektiem to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā. Šobrīd Valsts policijā dažādu objektu apsardzi nodrošina kopumā 280 policisti. Valsts kontroles vērtējumā, tas nav optimālākais veids, kā izmantot dienestam speciāli sagatavotu personālu apstākļos, kad policistu būtiski trūkst."

Uzzini vairāk: Ātra risinājuma nebūs. Policistu trūkums Latvijā nav jauna problēma

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks intervijā portālam "tv3.lv" piekrīt VK vērtējumam un atzīst, ka diskusija par šo jautājumu dienaskārtībā ir jau krietnu laiku. No atsevišķiem objektiem izdevies "tikt vaļā", taču šo sarakstu vēl būtu iespējams papildināt.

Konsulārie dienesti, valstu vēstniecības Latvijā un ārpus tās – šo objektu apsardzi nosaka paritātes princips un starptautiskās vienošanās, līdz ar to šeit Valsts policijas darbs jāturpina.

Taču VP piedāvājusi likumsargu vietā piesaistīt apsardzes komersantus, piemēram, Saeimas ēkai, Ministru kabinetam, Ģenerālprokuratūrai – atbalstu šāds priekšlikums gan nav guvis. "Lai kā mūs kādreiz kritizē, nevienu citu tur [apsardzē] nesaskata – tikai policiju," saka Ruks.

Lasi arī: Policists vai apsargs? VP varētu atbrīvot rokas, ja atteiktos no speciālo objektu apsardzes

Tāpat Ruks saredz, ka apsardzes funkcijas komersantiem varētu nodot, piemēram, Nacionālā psihiskās veselības centrā, kā arī min Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pavadīšanu gadījumos, kad nepieciešams reģionos pārvadāt psihiski nelīdzsvarotus vai agresīvus pacientus.

"Vidēji tie ir 70 līdz 80 gadījumi nedēļā, kad mēs reģionos ātrās palīdzības vienībām nodrošinām palīdzību medicīnas iestādēs nogādāt psihiski nelīdzsvarotus vai agresīvus pacientus, piemēram, reibumā, jo mediķu veselība un pat citreiz dzīvība var būt apdraudēta," pastāsta Ruks.

Tas nozīmē, ka ātrās palīdzības vienībai tiek nozīmēts viens VP norīkojums, no kura viens policists atrodas mediķu transportlīdzeklī, bet otrs ar dienesta auto brauc līdzi. Tie var būt, piemēram, 100 kilometri vienā virzienā, bet jātiek vēl atpakaļ, kas paņem ievērojamus laika resursus, kas, savukārt, uz šo periodu konkrētajam norīkojumam neļauj pildīt tiešos uzdevumus.

Uzzini: Komersanti varētu nākt talkā likumsargiem, bet vispirms valstij jāizpilda "mājasdarbi"

"Ja mums zvana NMPD un lūdz palīdzību, kas mums atliek, ja cilvēki ir apdraudēti? Skaidrs, ka mums ir jāsteidz palīgā," teic Ruks.

VP saredz, ka arī šo jautājumu varētu risināt ar privātajiem apsardzes komersantiem, taču saprot – tas uzreiz paredz, ka veselības resoram būs jāmeklē līdzekļi, kā pakalpojumu apmaksāt. "Tas būs iepirkums, būs jābūt pārklājumam pa visu [Latvijas] teritoriju, jāmeklē, kurš to nodrošinās, un galvenais – kurš par to maksās," situāciju iezīmē policijas priekšnieks.

Vēl viens variants varētu būt šo uzdevumu novirzīt uz pašvaldības policijas pleciem, bet šajā sakarā situāciju apgrūtina tas, ka visas medicīnas iestādes nav vienas pašvaldības robežās. "Un ko tad – līdz robežai pavadīsim, bet pārrobeža jau vairs nav mūsu? Izskan tādi piemēri. Īsti neviens to negrib uzņemties," stāsta Ruks.

VM privāto komersantu piesaistē saredz drošības riskus

Portāls "tv3.lv" sazinājās ar Veselības ministriju (VM), vaicājot tās viedokli par iespēju atteikties no policistiem kā apsardzes funkcijas pildītājiem. Kā norāda ministrijas preses sekretāre Barbara Ālīte, "attiecībā uz Nacionālā psihiskās veselības centra Tiesu psihiatrisko ekspertīžu un piespiedu ārstēšanas centru Laktas ielā 6 jāuzsver, ka šis objekts pēc savas būtības ir īpaša režīma ārstniecības iestāde".

Proti, privātās apsardzes komersantu kapacitāte nodrošināt šādam objektam atbilstošu drošības līmeni un speciālo režīmu ir būtiski izvērtējama. Ministrija arī aicina ņemt vērā, ka privātās apsardzes pakalpojumi šādā apjomā un ar attiecīgām drošības prasībām būtu finansiāli ļoti ietilpīgi. Tāpat ministrijai šobrīd nav skaidrs, vai privātajā sektorā būtu pieejami nepieciešamajiem kritērijiem atbilstoši pakalpojumu sniedzēji.

Savukārt attiecībā uz NMPD, kā norāda ministrijā, situācijas var būt ar augstu risku ne tikai mediķu, bet paša pacienta vai apkārtējo cilvēku drošībai un viņu dzīvības apdraudējumam. Līdz ar to būtiski, ka šādās augsta riska situācijās pacienta nogādāšana uz ārstniecības iestādi ir pret viņa gribu, jo to prasa konkrētā cilvēka vai līdzcilvēku drošība. Ministrijā akcentē, ka saskaņā ar Ārstniecības likumu un Likumu par policiju personas brīvības ierobežošana ir policijas funkcija.

Tāpat tajā aicina ņemt vērā nepieciešamību pēc operatīvās reaģēšanas resursa pārklājuma visā valstī, kas varētu būt liels izaicinājums. Šādu izsaukumu un palīdzības sniegšanas vietas un laiki ir neprognozējami, kas prasa gan NMPD, gan policijai nodrošināt operatīvu reaģēšanu potenciāli jebkurā vietā valstī un jebkurā laikā 24 stundu nepārtrauktā režīmā.

Pēc ministrijas atbildes noprotams, ka tā neizskata iespēju, piemēram, Nacionālā psihiskās veselības centra apsardzi vai NMPD brigāžu pavadīšanu aizstāt ar privātajiem komersantiem.

Saeimai ar policiju izveidojusies "cieša sadarbība"

Arī Saeimas preses birojā portālam "tv3.lv" skaidro, ka Saeimas ēku kompleksa apsardzību saskaņā ar Ministru Kabineta noteikto kārtību nodrošina Valsts policija.

"Ņemot vērā parlamenta kritiskās infrastruktūras objekta statusu un īpašo lomu valsts drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanā, arī Saeimas fiziskajai apsardzībai ir nepieciešama īpaša pieeja. Par to rūpējas valsts dienestā esošas Valsts policijas amatpersonas ar atbilstošām kompetencēm un pilnvarām," teikts biroja atbildē.

Attiecīgi "ar policiju šajā laikā ir izveidojusies cieša sadarbība, un  jautājums par apsardzības modeļa maiņu patlaban nav Saeimas dienas kārtībā".