Zviedru skolās viedierīces nomaina papīra mācību grāmatas

Šīs pārmaiņas krasi kontrastē ar Zviedrijas reputāciju, jo valsts tiek uzskatīta par vienu no tehnoloģiski attīstītākajām sabiedrībām Eiropā. Klēpjdatori klasēs parādījās jau pirms aptuveni desmit gadiem. Līdz 2015. gadam apmēram 80% pašvaldību skolu skolēnu bija personīga viedierīce, ko izmantot mācībās. Šī pieeja atspoguļoja valsts iepriekšējo mērķi sagatavot pat visjaunākos bērnus digitālajai darba un privātajai dzīvei nākotnē.

Tomēr pašreizējā centriski labējā koalīcija vēlas būtiski samazināt ekrānu izmantošanu skolās. Šis straujais pavērsiens notiek ar saukli "no ekrāna uz grāmatas vākiem". Jaunās stratēģijas atbalstītāji uzskata, ka stundās bez ekrāniem skolēni spēj labāk koncentrēties un attīstīt teksta izpratni.

Lasi arī: Vai Latvijas bērniem pamatskolā jāaizliedz telefoni?

Zviedrijas Izglītības ministrijas pārstāvis Joars Forsells žurnālistiem skaidroja, ka, ja bērni lasa īstas grāmatas un raksta uz papīra, viņi spēj daudz efektīvāk apgūt zināšanas. Zviedrijas valdība norāda, ka starptautiskie pētījumi pierāda — skolēni ar lielu ekrāna laiku atpaliek no vienaudžiem prasmju ziņā.

Pēc amatpersonas teiktā, tāpēc valdība cenšas gandrīz pilnībā atteikties no ekrāniem. Kopš pagājušā gada valsts vairs neprasa, lai pirmsskolas vecuma bērni izmantotu digitālos rīkus. Tāpat drīzumā skolās stāsies spēkā mobilo tālruņu aizliegums, kas attieksies arī uz iepriekš atļautām mācību aktivitātēm.

Lai īstenotu šos plānus, valdība piešķīra skolām vairāk nekā 2,1 miljardu Zviedrijas kronu, kas ir aptuveni 190 miljoni eiro, lai izglītības iestādes varētu iegādāties jaunas mācību grāmatas un izstrādāt mācību materiālus.

Neirozinātniece Sisela Natlija norādīja, ka ekrāni klasē novērš uzmanību un traucē padziļinātai informācijas izpratnei. Pēc viņas teiktā, skolotāji arvien biežāk pamana, kā tehnoloģijas traucē mācību procesu. Natlija piebilda, ka bērnu koncentrēšanās spējas bieži vien tiek traucētas, redzot, ko vienaudži dara uz ekrāniem.

Konkurētspēja atkarīga no digitālajām prasmēm

Tomēr Zviedrijas izglītības tehnoloģiju nozare situāciju vērtē pavisam citādi. Nesenā ziņojumā asociācijas vadītāja uzsvēra, ka valsts konkurētspēja tieši atkarīga no jauniešu digitālajām prasmēm. Ja jaunieši nākotnē vēlas iekļauties darba tirgū, viņiem nepieciešamas pamata digitālās iemaņas.

Vienlaikus jaunākie dati rāda, ka jauniešu digitālā kompetence Zviedrijā strauji pasliktinās. Aptuveni 39% astoto klašu skolēnu pat nesasniedz pamata prasmju līmeni starptautiskajos testos. Lai gan Eiropas Savienība izvirzījusi mērķi saglabāt zemu prasmju līmeni zem 15%, Zviedrija pašlaik ir tālu no šī rādītāja.

Ja Zviedrijā nebūs pietiekami daudz IT speciālistu, lielie tehnoloģiju uzņēmumi varētu pamest valsti, brīdināja asociācijas vadītāja. Viņa atsaucās uz Eiropas Savienības ziņojumu, kurā teikts, ka gandrīz 90% nākotnes darbavietu prasīs spēcīgas digitālās prasmes. Tāpēc viņa valdības radikālos soļus nosauca par populistiskiem.

Svarīgu pretargumentu valdības politikai sniedz arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesenais ziņojums. Tajā norādīts, ka Zviedrijas skolēni patiesībā gūst labumu no viedierīcēm, ja skolotāji tās izmanto mērķtiecīgi. OECD analīze uzsvēra, ka mēreni integrējot tehnoloģijas mācībās, skolēni Zviedrijā sasniedz pat labākus rezultātus matemātikā.

Vislabāk veicās tiem skolēniem, kuri digitālos rīkus izmantoja līdz četrām stundām dienā. OECD eksperts Andreass Šleihers norādīja, ka agrāk tehnoloģijas bieži tika ieviestas klasēs bez skaidriem mērķiem. Viņš uzsvēra, ka izglītības sistēmām apzināti jāvada, kā mākslīgais intelekts un viedierīces nonāk pie skolēniem.

Pētījums arī atklāja, ka lielākais risks ir digitālie traucēkļi, kas nav saistīti ar tiešo mācību procesu. Skolēni bieži sūdzas, ka vienaudžu viedtālruņi un sociālie tīkli novērš uzmanību. Tāpēc valdība uzdevusi Izglītības departamentam izpētīt, kā skolas varētu samazināt skolēnu pašu līdzi atnesto ierīču traucējošo ietekmi.

Straujā mākslīgā intelekta izplatība situāciju padara vēl sarežģītāku, jo lielākā daļa pusaudžu jau ikdienā izmanto MI balstītus rīkus. Pētnieki arī brīdina par pieaugošu digitālo nevienlīdzību, ja skolas pilnībā atteiksies no tehnoloģijām. Linkēpingas Universitātes profesore Linnea Stenlidena skaidroja, ka turīgāku ģimeņu bērni vienmēr saņem palīdzību no vecākiem, apgūstot jaunas sistēmas. Taču bez skolu atbalsta mazāk turīgi skolēni digitālajā vidē nonāks ļoti neaizsargātā situācijā.

Lai gan skolas pašlaik valdības vadībā iepērk lielu daudzumu papīra mācību grāmatu, kritiķi ar bažām vērtē jauniešu prasmju pasliktināšanos. Jaunā mācību programma, kas uzsver mācības pēc grāmatām, stāsies spēkā tikai 2028. gadā, kas nozīmē, ka izglītības sistēma vēl vairākus gadus atradīsies neskaidrā pārejas posmā.