Darbs ik gadu nogalina simtus tūkstošus cilvēku: jaunais ziņojums atklāj darba vides tumšās puses

Saskaņā ar jauno ziņojumu, ko publicējusi Starptautiskā Darba organizācija (ILO), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūra, katru gadu vairāk nekā 840 000 cilvēku mirst no veselības problēmām, kas saistītas ar psihosociāliem riskiem darbā, tostarp garām darba stundām, darba vietas nedrošību un uzmākšanos darba vietā, vēsta "Euro News".

Ziņojumā norādīts, ka ar darbu saistītie psihosociālie riski galvenokārt ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām un garīgās veselības traucējumiem, tostarp pašnāvību.

"Psihosociālie riski kļūst par vienu no nozīmīgākajiem darba drošības un veselības aizsardzības izaicinājumiem mūsdienu darba vidē," sacīja ILO darba drošības un veselības aizsardzības (OSH) politikas un sistēmu komandas vadītāja Manala Azzi.

"Psihosociālās darba vides uzlabošana ir būtiska ne tikai darba ņēmēju garīgās un fiziskās veselības aizsardzībai, bet arī ražīguma, organizācijas darbības rezultātu un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības stiprināšanai," viņa piebilda.

Darbs veido identitāti, sociālās saites un ekonomisko drošību, un tā struktūra un organizācija nosaka, vai tas ir saskaņots un pietiekami nodrošināts ar resursiem, vai arī pārmērīgas prasības, lomu neskaidrība un uztveramā netaisnība rada kaitējumu.

Liela ietekme uz veselību

Ziņojumā secināts, ka veselības apdraudējumi ik gadu izraisa gandrīz 45 miljonu invaliditātei pielāgotu dzīves gadu (DALY) zaudējumu, un tiek lēsts, ka sirds un asinsvadu slimību un garīgās veselības traucējumu kopējā ietekme ik gadu rada 1,37 % no pasaules IKP zaudējumiem.

Vien Eiropā Starptautiskā Darba organizācija (ILO) reģistrēja 112 333 nāves gadījumus, gandrīz sešus miljonus DALY un 1,43 % IKP zaudējumus.

Autori norāda, ka sirds un asinsvadu slimības ir cēlonis lielākajai daļai nāves gadījumu, taču kopējais zaudēto veselīgo dzīves gadu skaits ir lielāks tieši garīgās veselības traucējumu gadījumā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem depresija un trauksme ik gadu izraisa aptuveni 12 miljardu zaudētu darba dienu.

Visbiežāk sastopamie traucējumi ir depresija, trauksme, izdegšana, miega traucējumi un nogurums.

Garīgās veselības problēmas var arī negatīvi ietekmēt fizisko veselību, jo stresa un noguruma pārvarēšanai bieži tiek izmantoti neveselīgi pielāgošanās mehānismi.

Smēķēšana, alkohola lietošana, pārēšanās un fiziskās aktivitātes trūkums darba vietā var izraisīt aptaukošanos, hipertensiju un citas hroniskas slimības.

"Pierādījumi liecina arī par to, ka ar veselību saistīta uzvedība un psihosociālie riski laika gaitā mijiedarbojas, un neveselīga uzvedība pastiprina un palielina nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kas saistīta ar psihosociālo stresa iedarbību," raksta autori.

Kādi ir galvenie darba vides kaitējuma cēloņi?

Ziņojumā kā galvenie darbinieku veselības pasliktināšanās cēloņi minētas garās darba stundas, mobings, darba slodze, neatbilstība starp ieguldījumu un atalgojumu, darba vietas nedrošība, kā arī vardarbība un uzmākšanās.

"Ir svarīgi atcerēties, ka garas darba stundas, kas ir būtisks psihosociāls riska faktors, kas saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību un insulta risku, joprojām ir plaši izplatītas," norādīja autori.

ILO aprēķini liecina, ka pasaulē 35 % darba ņēmēju strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā.

PVO pētījumi liecina, ka, salīdzinot ar 35–40 stundu darba nedēļu, 55 vai vairāk stundu darba nedēļa ir saistīta ar aptuveni par 35 % augstāku insulta risku un par 17 % augstāku risku nomirt no išēmiskas sirds slimības.

Kā viena no galvenajām problēmām tiek minēta arī mobinga un cita veida uzmākšanās un vardarbība.

Ziņojumā norādīts, ka 23 % darba ņēmēju visā pasaulē darba dzīves laikā ir saskārušies ar vismaz vienu vardarbības vai uzmākšanās veidu, visizplatītākais no kuriem ir psiholoģiskā vardarbība (18 %).

Ko var darīt?

Digitalizācija, mākslīgais intelekts, attālinātais darbs un jauni nodarbinātības modeļi maina psihosociālo darba vidi, liekot organizācijām identificēt riskus un īstenot preventīvus pasākumus.

Šiem pasākumiem jāattiecas uz to, kā darbs tiek plānots, organizēts un vadīts, tostarp uz darba slodzes pārvaldību, amatu pienākumu skaidrību, personāla skaitu un darba laiku.

Ja profilakse nav pietiekama, ILO aicina nodrošināt savlaicīgu, nestigmatizējošu atbalstu, piemēram, piekļuvi atbalsta pakalpojumiem, pagaidu darba pielāgojumiem, arodveselības konsultācijām un taisnīgiem atgriešanās darbā procesiem.