Vēlākas dzemdības un mazāk bērnu. Igaunija sasniedz jaunu demogrāfisko robežpunktu

Sieviešu vidējais vecums dzemdībās Igaunijā pieaug jau kopš 1992. gada – tolaik kaimiņvalstī sieviešu vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 22,7 gadi, bet ar otro vai nākamo bērnu — 28,3 gadi. Savukārt 2025. gadā šie rādītāji sasniedza attiecīgi 30,1 un 33,5 gadus.

Kaimiņvalsts statistikā arī dzimstības kritums, proti, 2025. gadā Igaunijā piedzima 9105 bērni, kas ir par 438 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš.

Jāpiebilst, ka Latvijā šis slieksnis – sievietei pirmo bērnu sagaidīt 30 gadu vecumā – sasniegts jau 2020. gadā, un kopš tā laika ik gadu vidējais vecums tikai pieaug. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2024. gadā sievietes vidējais vecums, pasaulē laižot pirmo bērnu, Latvijā bija 30,4 gadi.

CSP skaidro, ka Latvijā jaundzimušā mātes vidējais vecums palielinās kopš 1994. gada. Visaugstākie dzimstības rādītāji ir sievietēm 25 – 34 gadu vecumā. Pamazām pieaug bērnu skaits, kas piedzimst sievietēm pēc 40 gadiem, kā arī otro, trešo un ceturto bērnu skaits un īpatsvars dzimušo kopskaitā.

Lasi arī – Demogrāfiskās bedres lāpīšana: kas gada laikā paveikts?

Kāda ir demogrāfiskā situācija Eiropas Savienībā (ES) kopumā – maijā jaunāko pārskatu publicējis ES statistikas birojs "Eurostat".

2024. gadā kopējais auglības koeficients bloka valstīs bija 1,34 dzimuši bērni uz vienu sievieti, kas ir mazāk nekā pirms 20 gadiem, kad šis koeficients bija 1,46.

Sieviešu vecums, dzemdējot pirmo bērnu, bloka valstīs vidēji sasniedzis 29,9 gadus. Visvēlākajā vecumā pirmo bērnu pasaulē laiž sievietes Itālijā (31,9 gadi), Luksemburgā (31,6) un Spānijā (31,5), bet jaunākais vecums reģistrēts Bulgārijā (26,9), Rumānijā (27,2) un Slovākijā (27,4).

Trauksmes zvanus par demogrāfijas bedri ilgstoši zvana eksperti un politiķi kā Latvijā, tā citviet Baltijas valstīs un Eiropā. Lietuvā nesen izskanēja savdabīga ideja demogrāfiskās krīzes risināšanai, tur valdība pat apsver iespēju rīkot deju pasākumus. Savukārt kaimiņvalsts eksperti brīdina, ka "finansiāliem atbalstiem demogrāfijas krīzi atrisināt nevar," dažu problēmu risināšanai būs nepieciešamas vairākas desmitgades.