Kāpēc karstuma viļņi sievietēm ir bīstamāki nekā vīriešiem?

Sievietes varētu būt arī nedaudz vairāk pakļautas ar karstuma viļņiem saistītiem nāves gadījumiem nekā vīrieši, lai gan šim apgalvojumam ir nepieciešami papildu pierādījumi, sacīja akadēmiskā sabiedrības veselības konsultante UCL Globālās veselības institūtā Dr. Kata Pinho-Gomesa.

Tā kā klimata pārmaiņu dēļ karstuma viļņi kļūst arvien intensīvāki un biežāki, eksperti aicina pievērst lielāku uzmanību tiem riskiem, kas ietekmē sievietes, un veikt mērķtiecīgākus pasākumus, lai sievietes aizsargātu.

Hormonu līmenis un ķermeņa reakcija uz karstumu

Bioloģiski sieviešu lielākais risks saistīts ar divām lietām: hormonu līmeņa dabiskām svārstībām un ķermeņa reakcijai uz karstumu, kas atšķiras no vīriešu reakcijas, skaidroja Dr. Arifs.

Pētījumi, tostarp šis 2025. gada pētījums, liecina, ka sievietes mazāk svīst un sāk svīst pie augstākas temperatūras.

Tas ierobežo spēju ātri atbrīvoties no liekā siltuma un apgrūtina novērtēt, kad organismam ir pārslodze, vienkārši tāpēc, ka sieviete neredz tik daudz sviedru uz ādas vai apģērba.

Tajā pašā pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm ir arī augstāka ķermeņa temperatūra un lielāks ķermeņa tauku daudzums nekā vīriešiem, kas darbojas kā papildu izolācijas slānis.

Apvienojot to ar sieviešu hormonu dabiskajām svārstībām, kas, pēc Dr. Arifa teiktie jau tāpat izjauc sievietes smadzeņu temperatūras regulēšanas sistēmu.

Estrogēna un progesterona līmenis visvairāk mainās menstruālā cikla, perimenopauzes, menopauzes, grūtniecības un zīdīšanas laikā, kas var apgrūtināt spēju regulēt ķermeņa temperatūru.

Tas viss ir smags darbs sievietes sirds un asinsvadu sistēmai, īpaši karstā laikā.

Taču ne tikai bioloģiskie faktori palielina risku, teica pētījuma par dzimumu atšķirībām ar karstuma viļņiem saistītajos nāves gadījumos līdzautore Dr. Pinho-Gomesa.

Arī sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, zemāks atalgojums vai tas, ka sieviete biežāk ir tās, kas rūpējas par tuviniekiem — var vēl vairāk ietekmēt to, cik labi sievietes spēj par sevi parūpēties karstā laikā, viņa teica.

Vecums ir vēl viens faktors. Jo vecāks cilvēks, jo lielāka ir viņa neaizsargātība pret karstumu – un tā kā sievietes vidēji dzīvo ilgāk nekā vīrieši, viņām ir lielāks risks saskarties ar veselības problēmām, paskaidroja Dr. Pinho-Gomesa.

Gados vecāki cilvēki ir arī vairāk pakļauti demences riskam, kas var ierobežot spēju atpazīt slāpes, vai arī slimības, kuru ārstēšanai nepieciešami diurētiskie līdzekļi, kuru lieto asinsspiediena pazemināšanai – abos gadījumos cilvēks var tikt pakļauts vēl lielākam karstuma stresam, viņa teica.

Menstruācijas laikā var rasties lielāks diskomforts

Kā paskaidroja Dr. Arifs, menstruālā cikla laikā, kad hormonu līmenis svārstās, mainās arī sievietes jutība pret karstumu.

Progesterona līmenis paaugstinās cikla otrajā pusē, pirms sākas menstruācija. Tas var paaugstināt ķermeņa iekšējo temperatūru, kas tikai pastiprina diskomfortu, ja jau tāpat ir karsts, viņš teica.

Tad sākas menstruācijas, un estrogēns – hormons, kas regulē ķermeņa temperatūru – samazinās līdz viszemākajam līmenim, tādējādi palielinot slodzi uz sirdi, lai ķermeni atdzesētu.

Zaudējot asinis menstruāciju laikā, sieviete zaudē arī dzelzi, kas var ietekmēt miegu, uzsvēra Dr. Arifs.

Zems dzelzs līmenis, kas, pēc pētījumiem, ir īpaši izplatīts sievietēm ar stiprām menstruācijām, ietekmē arī skābekļa piegādi, kas vēl vairāk noslogo sirds un asinsvadu sistēmu, skaidroja Dr. Arifs.

Karstuma viļņi un nakts svīšana var pastiprināties sievietēm menopauzes laikā

Karstuma viļņi un nakts svīšana ir izplatīta parādība perimenopauzes un menopauzes laikā sievietēm estrogēna līmeņa pazemināšanās dēļ.

Tas pats var notikt ar sievietēm, kurām ir ķīmiska vai ķirurģiska menopauze, ko lieto hormonjutīgu vēža veidu un nopietnu ginekoloģisku slimību, piemēram, endometriozes un poliendokrīna vielmaiņas olnīcu sindroma (PMOS), ārstēšanai.

Globālā sasilšana vēl vairāk var ietekmēt sievietes pašsajūtu menopauzes laikā.

Grūtniecība var palielināt jutību pret karstuma radīto stresu

Atbilstoši pētījumam, kas šā gada sākumā publicēts žurnālā "The Lancet", grūtniecēm ir grūtāk regulēt ķermeņa temperatūru, jo palielinās vielmaiņas radītais siltums un šķidruma vajadzības, kas var palielināt jutību pret karstuma radīto stresu.

Šis pats pētījums liecina, ka svārstīgs progesterona līmenis grūtniecības sākumā un vidusposmā var izraisīt karstuma sajūtu. Grūtniecības vēlākajos posmos tas kopā ar estrogēnu paaugstinās, tādējādi pazeminot ķermeņa temperatūru.

Arī jūsu ķermeņa izmērs ietekmē šo procesu. "Protams, jo lielāka esat, jo lielāka ir sirds un asinsvadu sistēmas slodze, jo jūs sevī nēsājat cilvēku," paskaidroja Dr. Arifs.

Pētījums liecina arī, ka karstuma radītais stress var palielināt nelabvēlīgu iznākumu iespējamību gan mātei, gan bērnam, jo īpaši augsta riska grūtniecību gadījumos.

Karstuma izsīkuma un karstuma dūriena pazīmes

Kā liecina plašs pētījumu pārskats par karstuma iedarbības sekām, karstuma iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību saslimstības un mirstības risku, it īpaši sieviešu vidū.

Lielā karstumā papildu slodze sirdij var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos, kas apvienojumā ar šķidruma un sāls zudumu svīšanas rezultātā var izraisīt karstuma izsīkumu.

Ja asinsspiediens pazeminās pārāk zemu, palielinās arī sirdslēkmes risks.

Dr. Arif ieteica: "Iepazīstieties ar karstuma izsīkuma un karstuma dūriena pazīmēm… dzeriet daudz šķidruma, izmantojiet ventilatorus un citus atvēsināšanas līdzekļus. Pārliecinieties, ka vingrojumus veicat pirms saullēkta vai pēc saulrieta. Lietojiet saules aizsargkrēmu, sekojiet līdzi savam ciklam.

"Uztveriet karstumu kā sirds un asinsvadu slodzes testu," viņa teica. Samaziniet tempu, rūpējieties par savu ķermeni.

Speciālisti arī mudināja darba devējus, kolēģus un politikas veidotājus būt "apzinīgākiem" attiecībā uz sieviešu jutīgumu pret karstu laiku.

Speciālisti uzsver, ka "tā nav sieviešu problēma. Tā ir sabiedrības problēma. Ja mēs atrisināsim šo jautājumu sieviešu labā, mēs to atrisināsim visiem."