Lietuvā daļa pedofilu var cerēt uz atbrīvošanu no ieslodzījuma pirms pilna soda izciešanas

Lietuvas Konstitucionālā tiesa nolēmusi, ka arī personas, kas notiesātas par seksuālu vardarbību vai citiem seksuāliem noziegumiem pret bērniem, noteiktos gadījumos drīkst pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Tas iespējams, ja noziedzīgas uzvedības atkārtošanās risks tiek novērtēts kā zems un ir izpildīti citi likumā paredzētie nosacījumi.

Saskaņā ar Lietuvas Cietumu dienesta datiem pēc šī lēmuma trīs notiesātie jau ir atbrīvoti pirms termiņa, bet vēl 91 personas situācija tiek izvērtēta.

Nosacīti atbrīvotās personas nonāk Probācijas dienesta uzraudzībā. Tām parasti tiek piemērota elektroniskā uzraudzība ar aproci, noteikti pārvietošanās ierobežojumi, pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmas, kā arī aizliegumi uzturēties noteiktās vietās vai kontaktēties ar konkrētiem cilvēkiem.

Lietuvas Probācijas dienesta Resocializācijas un uzraudzības nodaļas vadītāja Gintare Burokiene skaidro, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. "Mēs izvērtējam personas dzīvesveidu, riskus, ienākumu avotus un citus faktorus. Balstoties uz tiem, plānojam turpmāko uzraudzību un nepieciešamos ierobežojumus," norādīja Burokiene.

Pēc viņas teiktā, personām, kas notiesātas par noziegumiem pret bērniem, var noteikt arī īpašus pārvietošanās ierobežojumus. "Ja ceļā uz mājām ir bērnudārzs vai skola, var tikt noteikts aizliegums izmantot konkrēto maršrutu. Mēs cenšamies maksimāli mazināt riskus," skaidroja amatpersona.

Papildus uzraudzībai notiesātajiem tiek piemērotas resocializācijas programmas, kuru mērķis ir mainīt domāšanas modeļus un uzvedību. Speciālisti strādā pie tā, lai personas spētu atpazīt destruktīvas domas un izvēlētos likumpaklausīgu rīcību.

Diskusiju centrā bērnu drošība

Tomēr visvairāk diskusiju Lietuvā izraisījis jautājums par bērnu drošību gadījumos, kad notiesātais atgriežas mājās, kur dzīvo nepilngadīgais, kurš agrāk kļuvis par viņa upuri.

Lietuvas Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienesta pārstāve Evelina Firaitīte-Rilišķiene brīdina, ka šādas tikšanās bērnam var radīt nopietnas psiholoģiskas sekas. "Satikšanās ar pāridarītāju var atvērt dziļas emocionālas un psiholoģiskas brūces, izraisīt trauksmi, bailes, miega traucējumus un citas sekas," viņa uzsvēra.

Eksperti norāda, ka pašlaik Lietuvas normatīvie akti neparedz automātisku pienākumu informēt bērnu tiesību aizstāvjus par katru pirmstermiņa atbrīvošanu, ja notiesātais atgriežas vietā, kur dzīvo cietušais bērns. Tāpēc arvien skaļāk izskan aicinājumi likumus pilnveidot.

Bijušā Lietuvas bērnu tiesību aizsardzības kontroliere un Mikola Roma universitātes Tiesību skolas dekāne Edita Žobiene uzskata, ka šajos gadījumos īpaša uzmanība jāpievērš arī ģimenes videi. "Nereti gadās, ka māte vairāk atbalsta pāridarītāju nekā savu bērnu. Šādos gadījumos jāvērtē, vai bērna intereses patiešām tiek aizsargātas," sacīja Žobiene.

Savukārt Viļņas Universitātes profesors un kriminologs Gintauts Sakalausks uzskata, ka bērnu tiesību aizsardzības institūcijām šādos gadījumos jāiesaistās daudz aktīvāk. "Ja notiesātais atgriežas mājās, kur dzīvo viņa upuris, risks ir ļoti augsts. Ir jābūt mehānismiem, kas nepieļauj šādu situāciju," viņš norādīja.

Tikmēr Lietuvas Tieslietu ministrija jau iepriekš rosinājusi grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu stingrākus ierobežojumus personām, kuras notiesātas par vardarbīgiem noziegumiem pret bērniem, tostarp aizliegumu kontaktēties ar cietušajiem bērniem un stingrākus nosacījumus īslaicīgai atgriešanai mājās.

Lietuvas iestādes uzsver, ka katrs pirmstermiņa atbrīvošanas gadījums tiks izvērtēts individuāli, tomēr diskusijas par bērnu drošību pēc notiesāto atgriešanās sabiedrībā, visticamāk, tuvākajā laikā tikai pieņemsies spēkā.