Pētījums: ilgstošs finansiāls stress var paātrināt smadzeņu novecošanos
Cilvēkiem, kuri ilgstoši saskaras ar finansiālām grūtībām, vēlāk dzīvē var būt sliktāka atmiņa, zemāki kognitīvo spēju rādītāji un izteiktāka smadzeņu novecošanās. Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki, analizējot vairāk nekā 2700 cilvēku datus Lielbritānijā. Pētījuma autori norāda, ka lielāko kaitējumu rada nevis īslaicīgas finanšu problēmas, bet gan gadiem ilgs ekonomiskais stress, raksta "Euronews".
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā izdevumā "Innovations in Aging", tika analizēti 2759 cilvēku dati, lai noskaidrotu saikni starp ekonomiskajām grūtībām un kognitīvo veselību dažādos dzīves posmos.
Pētnieki konstatēja, ka cilvēki, kuri agrā un vidējā pieaugušo vecumā ilgstoši dzīvojuši ar zemiem ienākumiem vai regulārām finansiālām problēmām, 53 gadu vecumā uzrādīja sliktākus rezultātus kognitīvajos testos. Savukārt līdz 71 gada vecumam viņiem biežāk tika novērotas izmaiņas smadzeņu struktūrā, kas liecina par izteiktāku smadzeņu atrofiju.
"Daudzu gadu laikā uzkrātās grūtības ir saistītas ar vissliktākajiem kognitīvās veselības rādītājiem, nevis atsevišķām nelabvēlīgām epizodēm," sacīja Londonas Universitātes koledžas pētnieks Žaks Velss.
Smadzenes ietekmē pastāvīgs stress
Pētījuma autori uzskata, ka viens no skaidrojumiem ir pastāvīgā psiholoģiskā slodze, ko rada naudas trūkums un finansiālā nedrošība.
Pēc pētnieku domām, ekonomiskās grūtības palielina tā dēvēto kognitīvo slodzi, kā rezultātā smadzenēm atliek mazāk resursu citām funkcijām, piemēram, uzmanības noturēšanai, plānošanai un lēmumu pieņemšanai.
"Pastāvīga finansiālo grūtību pieredze pieaugušā vecumā var radīt hronisku stresu sistēmām, kas iesaistītas kognitīvajā darbībā, un laika gaitā veicināt kognitīvus traucējumus," raksta pētījuma autori.
Interesanti, ka daļai pētījuma dalībnieku vārdu atmiņas spēju pasliktināšanās pēc 53 gadu vecuma bija lēnāka nekā citiem. Pētnieki pieļauj, ka tas varētu liecināt par to, ka būtiska daļa kognitīvo spēju zuduma jau bija notikusi agrāk, līdz pusmūžam.
Dažām grupām risks ir lielāks
Pētījumā arī secināts, ka finanšu stresa ietekme nav vienāda visiem. Izteiktākas sekas novērotas vīriešiem, cilvēkiem, kuri uzauguši sociāli nelabvēlīgos apstākļos, kā arī tiem, kuriem ir ģenētiska nosliece uz Alcheimera slimību.
Pēc zinātnieku domām, rezultāti var būt svarīgi arī demences profilaksē. Demence jau tagad ir viena no nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām pasaulē, un prognozes liecina, ka saslimušo skaits nākamajās desmitgadēs būtiski pieaugs.
Tādēļ pētnieki arvien vairāk pievērš uzmanību faktoriem, kurus iespējams ietekmēt vai mainīt, lai mazinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku.
Atbalsts mazturīgajiem varētu palīdzēt mazināt demences risku
Pētījuma autori uzsver, ka finanšu grūtību mazināšana varētu dot ieguvumus ne vien sociālajā jomā, bet arī sabiedrības veselībā.
"Rezultāti liecina, ka atbalsts cilvēkiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un hroniskas nabadzības mazināšana nākotnē varētu palīdzēt samazināt kognitīvo spēju pasliktināšanās un demences gadījumu skaitu," sacīja pētījuma vecākā autore Pravīta Pataleja.
Pētnieki piebilst, ka laikā, kad daudzās valstīs pieaug dzīves dārdzība un arvien vairāk mājsaimniecību izjūt finansiālu spiedienu, šie secinājumi iegūst īpašu nozīmi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
