Baltijas jūrā varētu slēpties 100 tūkstoši senu kuģu vraku, daļa no tiem arī Latvijas piekrastē

Ko vēl slēpj Baltijas jūras ūdeņi un kāpēc Latvijas zemūdens kultūras mantojums joprojām ir tik maz izpētīts?

Arheologs un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists Kaspars Markuss Molls "900 sekundēm" demonstrēja jaunāko vraku, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šajā vrakā īpaši vērtīgi ir senie artilērijas lādiņi jeb mortīras.

"Baltijas jūras reģionā ar tik daudz lodēm ir ļoti maz atradumu. Es neesmu ļoti tuvu pētījis, bet principā nav citu tādu. Tāpēc Latvijai un arī starptautiski šis ir ļoti nozīmīgs atklājums," saka Molls.

Latvijas piekrastē un iekšzemes ūdeņos laiku pa laikam tiek atrasti seni kultūrvēsturiski priekšmeti. Taču to uzskaitei un izpētei trūkst speciālistu, kuri zinātu, kā veikt zemūdens arheoloģisko izpēti.

Pamatīgāko Baltijas jūras izpēti ir veikuši Zviedrijas pētnieki. "Viņiem ir zināmi 17 000 kuģu vraku, valsts aizsardzībā ir astoņi. Viņi lēš, ka Baltijas jūrā ir aptuveni 100 000 vraku. No tā izriet, ka Baltijas jūra ar kuģu vrakiem ir bagātākā jūra pasaulē," bilst Molls.

Zviedru aprēķini liecina, ka Latvijas teritorijā jūrā būtu jābūt vismaz 1000 vrakiem. Taču realitātē zināms par daudz mazāku vraku skaitu.

Pašlaik Latvijas jūras teritorijā apzināti divi simti senu kuģu vraku un par aptuveni tikpat lielu skaitu ir ziņas, taču pētīšana nav veikta. Iekšzemes ūdeņos ir zināmas desmit nogrimušās pilis jeb ezermītnes un vairākas dzelzs laikmeta apmetnes un senkapi.

Pirms aptuveni divām nedēļām Indzera ezerā pirmo reizi Latvijā veikta zemūdens izpēte, kas bija atbilstoša arheoloģiskajai metodikai. Kultūras akadēmijas projekta ietvaros zem ūdens atrasti dažādi pusotra tūkstoša gadu seni priekšmeti, kas saglabājušies daudz labāk nekā sauszemes atradumi.

"Ja mēs sauszemē veicam izrakumus, atrodam tādas mazas lauskas, tad zem ūdens atradumi ir daudz lielāki," saka Molls.

Starptautiskā zemūdens kultūras mantojuma diena tiks atzīmēta 21. augustā. Tajā pašā dienā aprit divdesmit pieci gadi kopš Starptautiskās zemūdens mantojuma konvencijas pieņemšanas, kuru Latvija joprojām nav ratificējusi. Ratificēšana līdztekus daudzām citām iespējām pavērtu ceļu arī uz starptautiska finansējuma piesaisti zemūdens mantojuma izpētei un saglabāšanai.