Kulbergs vēlas Latvijai 7 miljardus eiro no Briseles, lai pretotos Krievijas draudiem

Intervijā Kulbergs sacīja, ka līdzekļiem būtu jānāk no nākamā Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta, izmantojot jaunu "Konkurētspējas fondu". Nauda būtu paredzēta, lai kompensētu pieaugošos aizsardzības izdevumus un tirdzniecības sabrukumu ar Krieviju pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Kulbergs norāda, ka šiem līdzekļiem būtu jābūt papildus jau Latvijai paredzētajam finansējumam. Pieprasītie 7 miljardi eiro veidotu gandrīz pusi no Latvijas prognozētajiem 15,1 miljarda eiro aizsardzības izdevumiem nākamajā septiņu gadu budžeta periodā.

"Politico" norāda, ka prasība izskan ļoti jutīgā brīdī. Paskaidrojot, ka Latvija ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām Eiropā un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus. Vienlaikus sankcijas un divpusējās tirdzniecības sabrukums būtiski mazinājuši agrākās ekonomiskās saites ar Krieviju.

Lasi arī: Krievija būvē 10 slepenas dronu bāzes netālu no NATO austrumu flanga – izpētījis medijs

Eiropas Komisija 2028.–2034. gada budžetā ir ierosinājusi būtiski palielināt ES līmeņa aizsardzības finansējumu, tostarp izveidot 125,2 miljardu eiro vērtu fondu drošībai, aizsardzības industrijai un kosmosa nozarei Konkurētspējas fonda ietvaros.

Kulbergs uzskata, ka Latvija pelnījusi īpašu attieksmi, jo aizņemas līdzekļus, lai nodrošinātu drošību arī valstīm, kas atrodas tālu no Krievijas robežas. "Mēs palielinām budžeta deficītu līdz maksimāli iespējamajam līmenim, un no šī parāda mēs finansējam visas Eiropas aizsardzību," sacīja premjers valdības namā.

Viņš piebilda, ka liela daļa Latvijas militāro izdevumu galu galā nonāk bagātāko Rietumeiropas valstu ekonomikā, jo ieroči tiek iegādāti Vācijā, Francijā, Spānijā, Zviedrijā un Nīderlandē. "Mēs stimulējam viņu ekonomiku," viņš teica.

Pirms jaunās sankciju paketes pieņemšanas rudenī Kulbergs aicināja ieviest pilnīgu ES vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem. 2025. gadā ES valstis Krievijas pilsoņiem izsniedza vairāk nekā 630 000 vīzu.

Iepriekšējās sankciju paketes apspriešanā Francija un Itālija iebilda pret vispārēju aizliegumu Krievijas karavīriem, uzskatot, ka šis jautājums jārisina ES vīzu noteikumu ietvaros, nevis sankcijās. Tikmēr Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstis prasīja stingrākus ierobežojumus. Gala vienošanās radīja juridisku un politisku pamatu Krievijas karavīru un bijušo karavīru ieceļošanas aizliegšanai, taču lēmumu par aizlieguma stāšanos spēkā atstāja dalībvalstu ziņā.