Zviedrija pirmoreiz desmitgadēs trenē spēju rīkoties masveida kara upuru gadījumā

Kā vēsta "Euronews", mācības notika Zviedrijas lielāko militāro manevru "Aurora 26" laikā, kuros piedalījās aptuveni 18 000 karavīru no 13 valstīm.

Zinātniskajā izdevumā "Frontiers in Psychiatry" publicētajā pētījumā aprakstīts, ka mācību laikā tika izmantoti vairāk nekā 500 manekeni un līķu maisi, kas simbolizēja kritušos karavīrus. Šāda mēroga vingrinājums Zviedrijā nebija organizēts kopš 20. gadsimta vidus.

Mācībās iesaistījās vairāk nekā 300 militārpersonu, kā arī Zviedrijas baznīca, Nodokļu aģentūra un iesaukšanas dienests.

Scenārijā tika pārbaudīts viss process, sākot no kritušo atrašanas un identificēšanas līdz tuvinieku informēšanai, starptautisko organizāciju iesaistei un apbedīšanai ar militāru godu.

"Es lepojos, ka varēju būt daļa no šī procesa. Iepriekšējo reizi tas, cik zinu, tika praktizēts 1952. gadā," pētniekiem sacīja viens no mācību komandējošajiem virsniekiem.

Savukārt militārais kapelāns atzina, ka desmitiem vienuviet novietotu līķu maisu radījuši īpaši spēcīgu emocionālu iespaidu. Pēc viņa teiktā, tas ļāvis daudz reālāk apzināties kara radītos cilvēku zaudējumus.

Zviedrijas amatpersonas uzsver, ka šādu procedūru trenēšana nenozīmē konkrētu prognozi par iespējamo upuru skaitu, bet gan nepieciešamību būt sagatavotiem jebkuram scenārijam.

Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūras pārstāvis Jāns Ulovs Olsons laikrakstam "Le Monde" skaidroja, ka valstij nepieciešami konkrēti plānošanas kritēriji. "Tas nenozīmē, ka mēs sagaidām tik lielu upuru skaitu. Taču, lai plānotu, mums ir nepieciešams aprēķins," viņš norādīja.

Atsevišķi no militārajām mācībām Zviedrijas baznīcai jau ilgstoši ir uzdots uzturēt plānus apbedīšanas kapacitātei, kas atbilst aptuveni 5% valsts iedzīvotāju jeb apmēram 500 000 cilvēku. Šis skaitlis nāk no Aukstā kara laika civilās aizsardzības plāniem un ietver gan militāros, gan civilos zaudējumus valsts mērogā.

Pētījuma autori norāda, ka mācības sniedza dalībniekiem skaidrāku priekšstatu par kara sekām.

Viens no militārajiem mediķiem atzina, ka pēc vingrinājuma kļuvis skaidrs, ka masveida cietušo situācijās būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas medicīnisko resursu plānošanā. Savukārt kāds karavīrs secināja, ka mācības devušas "daudz skaidrāku izpratni par kara sekām".

Kā atzīmē "Euronews", mācības ir daļa no plašākas tendences Baltijas jūras reģionā un NATO ziemeļu flangā, kur valstis arvien biežāk gatavojas krīzes un militāra apdraudējuma scenārijiem. "Aurora 26" ietvaros Ukrainas dronu speciālisti apmācīja NATO karavīrus pretdronu taktikas jomā, bet ASV, Francijas, Polijas, Nīderlandes un citu sabiedroto vienības darbojās dažādās Zviedrijas teritorijās, tostarp Gotlandē un Baltijas jūrā.

Valstij, kas vairāk nekā divus gadsimtus bija saglabājusi neitralitāti un pēdējo reizi piedalījās karā 1814. gadā, šādas mācības simbolizē būtiskas pārmaiņas gan drošības politikā, gan sabiedrības domāšanā.