Daba pati izvēlas krāsas: septembra debesu gleznas virs jūras

Fotogrāfijās Maija ir noķērusi brīžus, par kuriem saka: "Kad daba rāda savu varenību, kad šķiet, ka tūlīt debesis atvērsies; brīžus, kad tumšās debesis satiekas ar gaismu. Daba glezno. Man atliek tikai paspēt to ieraudzīt. Mākoņi raksta savu stāstu virs jūras. Tā ir debesu izrāde, kurā neviena aina neatkārtojas, kad mākoņi kļūst par galvenajiem varoņiem.

Pirms lietus pasaule uz mirkli kļūst pavisam citāda un daba rāda savu varenību. Tas ir dabas spēks, kuru nevar iestudēt. Dabas nevaldāmais skaistums. Vējš, jūra, mākoņi un mirklis, kuru gribas paturēt. Daba pati izvēlas krāsas savai gleznai.

Jūras skaistums ir neparedzams un patiess. Debesis pārvēršas par milzīgu gleznu. Tas ir mirklis pirms debesis mainās atkal. Jūra nekad nav tā pati. Arī debesis ne."

Maija dzīvo ļoti tuvu jūrai un līdz tai aiziet gandrīz katru dienu. Viņai patīk tur būt.

"Man ir teikuši, ka manas bildes ir ar īpašu enerģiju, ko var bildēs just. Kādu laiku savas bildes nepublicēju. Man bija emocionāli grūts laiks. Kad jūtos slikti, skumji arī tad es eju uz jūru, staigāju, bet nefotografēju. Parasti fotografēju tad, kad pati jūtos labi, pozitīvi un piepildīti," stāsta Maija, kura neatminas, cik gadus fotografē. Cik sevi atceras, viņai ir ļoti paticis fotografēt. Arī bērnībā.

Vasarā visi steidz uz pludmali, bet Maija iesaka to darīt rudenī, kad ir mākoņains, vējains un aukstāks. Viņa ir pārliecināta, daba dziedina visos gadalaikos, ja cilvēks ļaujas.

"Man patīk visi gadalaiki un arī daudzas dabas parādības gan saule, gan vējš, gan lietus. Rudenī patīk krāsas, ko daba veido katru dienu. Ar nepacietību gaidu ziemeļblāzmas. Šogad ļoti daudz reizes redzēju varavīksnes," stāsta Maija.

"Jūra nemāca apstāties. Tā māca turpināt. Viss mainās un varbūt tieši tajā ir dzīves skaistums. Miers ne vienmēr izskatās pēc klusuma. Katrs vilnis kaut ko atnes. Katrs kaut ko paņem līdzi. Dažreiz jāiziet vējā, lai domās kļūtu klusāk. Dzīve, tāpat kā jūra, nekad nav vienāda. Dažreiz tieši nemiers atnes visvairāk skaidrības. Dažreiz vajag tikai paskatīties tālumā, lai atkal sajustu sevi. "Ir dienas, kad vējš aizpūš prom visu lieko," tā Maija aicina ļauties.

Ierastas ir Maijas bildes ar mākoņu gleznām virs jūras viļņiem, kas saplūst vienā veselā. Bet arī mežā ir skaisti, kurā Maija atrod zāles smilgu viļņus kā jūrā un priežu šūpošanos, kur sūnās ir paslēpusies baravika un savus sārtos vaigus rāda brūklenes, vēl vairāk izceļoties uz pelēki sudrabotajiem ķērpjiem, bet viršu ziedi dabā ienes savu zili violeto toni.

Maijas tuvākā fotogrāfiju izstāde būs Daugavpilī, pēc tam Jūrmalā, kur Maija ir dzimusi un augusi.

Ja jūti, ka kāds no Maijas dabas skatiem ir domāts tev, to ir iespējams iegādāties kā mākslas darbu, rakstot Maijai "Facebook".

Maija aicina Vidzemes piekrastes dabu.