Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju paziņu lokā novērojuši bezdūmu produktu pirkšanu nelegālajā tirgū

Latvijā kādu no tabakas vai nikotīna produktiem lieto 31% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Populārākais produkts ir tradicionālās cigaretes, kuras lieto 20% aptaujāto jeb 64,5% no tiem, kuri lieto kādu tabakas vai nikotīna produktu. E-cigaretes lieto 9% aptaujāto, karsējamo tabaku – 4%, nikotīna spilventiņus – 2%, bet citus nikotīna produktus – 2%. Savukārt 68% respondentu norādījuši, ka tabakas vai nikotīna produktus nelieto.

Tradicionālās cigaretes nekad nav smēķējuši 40% aptaujāto, 34% ir bijušie smēķētāji, 15% cigaretes smēķē ikdienā, bet 8% – neregulāri.

Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka 95% aptaujāto tradicionālo cigarešu smēķēšanu uzskata par kaitīgu, tostarp 70% to vērtē kā ļoti kaitīgu, bet 25% – kā drīzāk kaitīgu. Savukārt 2% to uzskata par drīzāk nekaitīgu.

Par ļoti kaitīgu tradicionālo cigarešu smēķēšanu uzskata 79% respondentu vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem šādu viedokli pauduši 76%, bet grupā no 35 līdz 44 gadiem – 73%.

Tradicionālo cigarešu ikdienas smēķētāju vidū to par ļoti kaitīgu uzskata 49%, neregulāro smēķētāju vidū – 56%, bijušo smēķētāju vidū – 72%, bet to cilvēku vidū, kuri nekad nav smēķējuši, – 79%.

Vērtējot tabakas kaitējuma mazināšanas politiku, 69% aptaujāto uzskata, ka efektīvākais veids ir sabiedrības izglītošana, nevis produktu lietošanas aizliegumi. Savukārt 48% uzskata, ka valstij būtu jāatbalsta kaitējuma mazināšanas pieeja cilvēkiem, kuri nespēj vai nevēlas atmest smēķēšanu, dodot iespēju izvēlēties starp smēķēšanas turpināšanu un pāreju uz bezdūmu produktiem. Pretēju viedokli pauduši 29% respondentu.

Dati liecina, ka 43% respondentu drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka uzticas zinātniskiem pētījumiem par tabakas kaitējuma mazināšanu, 30% tam pilnībā piekrīt, 8% – drīzāk nepiekrīt, 5% – pilnībā nepiekrīt, bet 14% bijis grūti atbildēt.

Vienlaikus 32% aptaujāto drīzāk piekrīt, ka viņiem trūkst neitrāla, uz faktiem balstīta skaidrojuma par tabakas kaitējuma mazināšanu, bet 19% tam pilnībā piekrīt, 22% bijis grūti atbildēt, 15% drīzāk nepiekrīt, bet 12% – pilnībā nepiekrīt.

Tāpat 32% respondentu drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka Veselības ministrija (VM) sniedz pilnvērtīgu informāciju par alternatīvām tabakas kaitējuma mazināšanai, 16% tam pilnībā nepiekrīt, 20% – drīzāk piekrīt, 3% – pilnībā piekrīt, bet 29% bijis grūti atbildēt. VM īstenoto politiku smēķēšanas mazināšanas jomā kopumā par neefektīvu uzskata 64% aptaujāto, tostarp 43% to vērtē kā drīzāk neefektīvu, bet 21% – kā ļoti neefektīvu. Savukārt 14% to vērtē kā kopumā efektīvu.

Atbildot, vai tabakas kaitējuma mazināšanas tēma ir pretrunīga un polarizējoša, 34% respondentu atbildējuši, ka drīzāk piekrīt, 13% – ka pilnībā piekrīt, 18% – ka drīzāk nepiekrīt, 9% – ka pilnībā nepiekrīt, bet 26% bijis grūti atbildēt. Par to, vai smēķētāji Latvijā bieži tiek uztverti ar nosodījumu, 30% respondentu norādījuši, ka drīzāk piekrīt, 13% – ka pilnībā piekrīt, 36% – ka drīzāk nepiekrīt, bet 10% – ka pilnībā nepiekrīt. Par informācijas par tabakas kaitējuma mazināšanu pieejamību un skaidrību 32% respondentu drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka šī informācija ir grūti pieejama vai neskaidra, 10% tam pilnībā piekrīt, 24% drīzāk nepiekrīt, bet 11% – pilnībā nepiekrīt.

Aptaujas dati rāda, ka 55% aptaujāto ir mēģinājuši atmest smēķēšanu, tostarp 41% norāda, ka tas ir izdevies, bet 14% – ka mēģinājums bijis neveiksmīgs. Savukārt 38% nav mēģinājuši atmest smēķēšanu. Savukārt 22% respondentu ir mēģinājuši pāriet no tradicionālajām cigaretēm uz bezdūmu produktiem. No tiem 11% norāda, ka pilnībā pārgājuši uz bezdūmu produktiem, bet vēl 11% pēc tam atgriezušies pie cigaretēm. Savukārt 71% šādu mēģinājumu nav veikuši.

No respondentiem, kuri mēģinājuši pāriet uz bezdūmu produktiem, 34% kā iemeslu minējuši cigarešu atstāto smaku, 19% – uzskatu, ka bezdūmu produkti ir mazāk kaitīgi, 15% – interesi izmēģināt jaunumus, 10% – cenu un vēl 10% – vēlmi atmest smēķēšanu.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka 49% aptaujāto uzskata, ka pēdējo divu līdz trīs gadu laikā tradicionālo cigarešu smēķēšana kopumā ir samazinājusies, 4% – ka tā palielinājusies, bet 34% norāda, ka nekas nav mainījies. Savukārt 34% uzskata, ka šajā laikā bezdūmu produktu lietošana kopumā palielinājusies, 12% – ka tā samazinājusies, bet 30% – ka nav mainījusies.

Par to, cik bieži viņu paziņu lokā pēdējo divu līdz trīs gadu laikā cilvēki pilnībā atmetuši tradicionālo cigarešu smēķēšanu, 18% respondentu norādījuši, ka tas noticis kopumā bieži, 28% – reti, 21% – ļoti reti, bet 14% – nemaz. Savukārt par pāreju no tradicionālajām cigaretēm uz bezdūmu produktiem 25% respondentu norādījuši, ka viņu paziņu lokā tas noticis kopumā bieži, 22% – reti, 14% – ļoti reti, bet 15% – nemaz.

Pēc bezdūmu produktu ierobežojumu un aizliegumu stāšanās spēkā aizvadītajā gadā 23% respondentu savu draugu un paziņu lokā novērojuši šo produktu iegādi nelegālajā tirgū, vēl 23% – pāreju uz citiem legāliem bezdūmu produktiem, 20% – produktu iegādi ārvalstīs, 9% – pāreju atpakaļ uz tradicionālajām cigaretēm, bet 3% – atteikšanos no tabakas produktu lietošanas.

Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem 53% norādījuši, ka viņu paziņu lokā bezdūmu produktus tagad iegādājas nelegālajā tirgū, 54% – ka tos iegādājas ārvalstīs, 38% – ka cilvēki pārgājuši uz citiem legāliem bezdūmu produktiem, 26% – ka pārgājuši uz tradicionālajām cigaretēm, bet 6% – ka atteikušies no tabakas un nikotīna produktu lietošanas.

Savukārt respondenti, kuri paši lieto tabakas vai nikotīna produktus, norādījuši, ka viņu paziņu lokā 50% šos produktus tagad iegādājas nelegālajā tirgū, 44% pārgājuši uz legāliem produktiem, 48% tos iegādājas ārvalstīs, 16% pārgājuši uz cigaretēm, bet 4% atteikušies no tabakas vai nikotīna produktu lietošanas.

Tāpat 84% aptaujāto uzskata, ka tabakas un nikotīna produktu lietošana nepilngadīgo vidū Latvijā kopumā ir izplatīta, tostarp 43% to vērtē kā ļoti izplatītu. Savukārt 7% uzskata, ka tā ir maz izplatīta.

Aptaujas dati rāda, ka 56% respondentu uzskata, ka nepilngadīgie tabakas un nikotīna produktus iegādājas ar pieaugušo starpniecību, 49% – nelegāli internetā, bet 24% – paši legālajās tirdzniecības vietās. Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem 76% norādījuši, ka nepilngadīgie produktus iegādājas ar pieaugušo starpniecību, 77% – nelegāli internetā, bet 18% – paši legālajās tirdzniecības vietās.

Aptauju SKDS veica no 24. aprīļa līdz 19. maijam. Tajā piedalījās 2005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta internetā.