Galvenās atziņas pēc Trampa un Sji samita Vašingtonā
Sji Dzjiņpina vizīte bija piesātināta ar simbolismu, taču nekas neliecina, ka aiz slēgtām durvīm notikušajā sarunā būtu panākti būtiski izrāvieni tādos sarežģītos jautājumos kā mākslīgais intelekts, tirdzniecība, Taivāna un Irāna.
Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā uzņēma Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Sagaidāms, ka valsts vizītē nozīmīga vieta būs sarunām par mākslīgo intelektu, tirdzniecību un pieaugošo ASV un Ķīnas stratēģisko sāncensību. Taču kritiķi norāda, ka pasākums vairāk izcēlies ar vērienīgu ārējo noformējumu nekā konkrētiem rezultātiem.
Lūk, būtiskākās atziņas pēc Sji pirmās vizītes Vašingtonā vairāk nekā desmit gadu laikā.
Senāta demokrāti kritizēja Trampa un Sji samitu, norādot, ka tajā priekšroka dota ceremonijai un izrādei, nevis būtiskiem jautājumiem. Nav pazīmju, ka īsā saruna aiz slēgtām durvīm būtu devusi izrāvienu sarežģītajos mākslīgā intelekta, tirdzniecības, Taivānas un kara ar Irānu jautājumos.
Abas valstis vienojās līdz 10. janvārim pagarināt vienošanos, ar kuru apturēts abu valstu tirdzniecības karš, taču eksperti norāda, ka citu taustāmu rezultātu bija maz.
Sji kārtējo reizi atsaucās uz tā dēvēto "Tūkīdīda slazdu" – akadēmisku teoriju, saskaņā ar kuru sāncensība starp augošu lielvaru un jau nostiprinājušos lielvaru bieži noved pie kara. Sji sacīja, ka no šāda scenārija iespējams izvairīties, un aicināja uz sadarbību.
Pēc tikšanās Tramps Sji izrādīja nesen uzbūvēto helikopteru nosēšanās laukumu Baltā nama dienvidu zālienā. "Viņam patīk labs granīts," žurnālistiem sacīja Tramps, piebilstot, ka abiem bijusi "lieliska tikšanās", sīkāk neko nepaskaidrojot.
Bijušais ASV diplomāts Baraka Obamas administrācijā Denijs Rasels pauda bažas, ka abi līderi sociāliem un ceremonijas pasākumiem veltījuši vairāk laika nekā pašai aptuveni 90 minūšu ilgajai sarunai.
"Ceremonija un protokols nenozīmē progresu. Pandas ir mīlīgas, bet Amerikai vajadzīgi retzemju metāli," sacīja Rasels. Viņaprāt, notiekošais vairāk atgādinot diplomātiju kā izklaides šovu, kas būtiski nepalīdz risināt nopietnās ASV un Ķīnas attiecību problēmas.
Mākslīgais intelekts bez skaidriem ierobežojumiem
Mākslīgā intelekta jomas analītiķiem nācies mēģināt izprast sarunu rezultātus, balstoties uz abu līderu izteikumiem, jo konkrētu vienošanos par šo jautājumu bija maz.
Tramps ceturtdienas rītā savā platformā "Truth Social" rakstīja, ka viņš un Sji apspriedīs "superinteliģenci" – Trampa izmantotu jaunu apzīmējumu mākslīgajam intelektam. Vienlaikus viņš deva mājienu, ka nevēlas jaunus regulējumus, neraugoties uz tehnoloģiju nozares līderu bažām, ka mākslīgais intelekts nākotnē varētu radīt draudus cilvēkiem.
"Superinteliģence būs nozīmīgs diskusiju temats, bet es vēlos atstāt to tieši tādu, kāds tas ir," rakstīja Tramps. Viņš arī norādīja, ka Ķīnas nostāja esot tāda pati.
Savukārt Sji ceturtdien sacīja, ka abām valstīm jānodrošina, lai mākslīgā intelekta attīstība vienmēr atrastos cilvēku kontrolē.
Analītiķi norāda, ka intensīvā ASV un Ķīnas konkurence mākslīgā intelekta jomā, visticamāk, ierobežos iespējas panākt kaut ko vairāk par simboliskām vienošanām.
Taivāna un iesaldētais 14 miljardu dolāru ieroču darījums
Pēcpusdienas sarunā Sji aicināja Trampu iebilst pret Taivānas neatkarību, liecina Ķīnas oficiālās ziņu aģentūras "Siņhua" izplatītā informācija. Baltais nams savu sarunu kopsavilkumu sākotnēji nebija publiskojis.
Sji bija sagaidāms aicināt Trampu apturēt ieroču piegādes Taivānai. Pēc vizītes Ķīnā maijā Tramps paziņoja, ka uz laiku apturējis aptuveni 14 miljardu dolāru vērtu ieroču paketi Taivānai, nodēvējot to par "ļoti labu sarunu kārti". Šāds solis satrauca vairākus ASV sabiedrotos Āzijā.
Savukārt ASV Senāta demokrāti ceturtdien aicināja Trampu nekavējoties īstenot Kongresa jau apstiprināto drošības palīdzību – 1,3 miljardus dolāru finansējumā un 14 miljardu dolāru vērtu ieroču darījumu.
Ķīna demokrātiski pārvaldīto Taivānu uzskata par savu teritoriju un nav atteikusies no iespējas izmantot spēku, lai panāktu kontroli pār salu.
Neparasta sagaidīšana lidostā
Tramps Sji sagaidīja ar sarkano paklāju uz lidlauka Endrjūsas apvienotajā bāzē. Tā bija pirmā reize kopš 2015. gada, kad ASV prezidents tur personīgi sagaidīja ārvalstu līderi – toreiz Baraks Obama tikās ar pāvestu Francisku.
Parasti prezidenti valsts vizīšu viesus oficiāli sagaida Baltajā namā.
Vairākus mēnešus Tramps demokrātus bija dēvējis par "komunistiem", taču viņa sagaidīšanā Sji bija redzami Ķīnas karogi līdzās ASV karogiem virs Ovālā kabineta.
Neraugoties uz vērienīgo ceremoniju, Trampa un Sji izteikumi vizītes laikā netika pārraidīti tiešraidē nevienā no lielākajiem ASV televīzijas kanāliem. Televīzijas kompānijas protestēja pret Baltā nama aizliegumu piekļūt "CNN", "MS Now" un "Politico" žurnālistiem.
Tehnoloģiju miljardieri pulcējas valsts vakariņās
Ceturtdienas valsts vakariņās par godu Sji pulcējās ietekmīgi Vašingtonas politiķi un uzņēmēji, kā arī virkne miljardieru. Viesu vidū bija "Apple" vadītājs Tims Kuks, "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, "Alphabet" vadītājs Sundars Pičai, "OpenAI" vadītājs Sems Altmans, "Tesla" vadītājs Īlons Masks un "Nvidia" vadītājs Džensens Huans.
Pirmās lēdijas Melānijas Trampas veidotajā ēdienkartē bija dzelteno kabaču velutē zupa, sezama garozā cepts jūras asaris un vaniļas krēms ar skābo ķiršu konfitu.
Turpinot Trampa konfliktu ar atsevišķiem medijiem, "CNN" un "MS Now" žurnālistiem nebija atļauts apmeklēt pasākumu. Tikmēr ārpus Baltā nama vārtiem protestētāju grupa skaļi skandēja tādus saukļus kā "Ķīnu ārā no Honkongas", un viņu balsis bija skaidri dzirdamas līderiem, kuri pozēja fotogrāfijām uz Baltā nama sarkanā paklāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
