Pavadītais laiks ierīcēs ietekmē bērnu psihisko veselību un var kavēt attīstību, secināts pētījumā

Pētnieki analizēja datus par vairāk nekā 2,8 miljoniem bērnu 64 valstīs un nonāca pie secinājuma, ka palielināta ekrānu lietošana var ietekmēt bērnu attīstību dažādās jomās, tostarp mācību sasniegumus un emocionālās problēmas. Šis ir viens no līdz šim lielākajiem pētījumiem par šo tēmu.

Pētījuma autori norāda, ka ietekme ir "līdzīga vai pat lielāka" nekā citiem faktoriem, kas saistīti ar bērnu attīstību un garīgās veselības rādītājiem, piemēram, ģimenes ienākumu līmeni, vecāku uzvedību vai priekšlaicīgām dzemdībām.

Pētījums liecina, ka ilgāks laiks, kas pavadīts spēlējot videospēles, lietojot sociālos medijus vai skatoties straumēšanas platformu saturu, var būt saistīts ar zemākiem mācību sasniegumiem un valodas attīstības grūtībām.

Pētnieki, kuru pārskats publicēts zinātniskajā žurnālā JAMA Pediatrics, konstatēja, ka bērniem, kuri pie ekrāniem pavada vairāk laika, biežāk novērojamas sociāli emocionālas un garīgās veselības problēmas.

Analīzē secināts, ka ilgāka digitālo ierīču un sociālo mediju lietošana ir saistīta ar mazāk labvēlīgiem rezultātiem vairākās bērnu attīstības veselības jomās, lai gan ne visās. Pētījumā tika analizētas dažādas ierīces, sākot no viedtālruņiem līdz televizoriem.

"Pētījuma rezultāti kopumā liecina, ka ekrānu lietošana var būt viens no faktoriem, kuru iespējams mainīt, lai uzlabotu bērnu labbūtību dažādās jomās," teikts ziņojumā.

Pētījumā noskaidrots, ka lielāka ekrānu lietošana ir saistīta ar zemākām sekmēm skolā kopumā. Analizējot atsevišķus mācību priekšmetus, netika konstatēta saistība starp ekrāna laiku un sasniegumiem matemātikā, lasīšanā vai dabaszinātnēs. Tomēr pētnieki norāda, ka šīs jomas pētītas salīdzinoši maz, tādēļ secinājumus var ietekmēt pierādījumu trūkums.

Pētnieki no Kalgari Universitātes Kanādā arī secināja, ka lielāks ekrānu lietošanas apjoms ir saistīts ar vājāku valodas attīstību.

Analizējot garīgo veselību, tika konstatēts, ka ilgāks laiks pie ekrāniem ir saistīts ar emocionālām problēmām, grūtībām attiecībās ar vienaudžiem, kā arī internalizētu uzvedību, kas ietver depresijas un trauksmes simptomus. Tāpat novērota saistība bērna uzvedību, tostarp agresiju un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu simptomiem.