"Man šķita, ka ar mani kaut kas nav kārtībā." Kā atpazīt sociālo trauksmi un sev palīdzēt
Mērija sāka izjust trauksmi sociālās situācijās pusaudžu gados. Stāvoklis kļuva tik smags, ka viņai attīstījās depresija un nācās uz laiku pārtraukt mācības skolā. Kad viņa uzsāka studijas universitātē, viņa pilnībā izvairījās no situācijām, kurās jāatrodas cilvēku grupā.
"Es nepievienojos pulciņiem vai biedrībām, kā to darīja citi," BBC stāsta Mērija (vārds mainīts).
"Es vienkārši domāju, ka neviens nevēlēsies ar mani iepazīties. Visu studiju laikā es tā arī neatradu nevienu draugu."
Mērijas sociālā trauksme bija tik izteikta, ka viņai tika diagnosticēti sociālās trauksmes traucējumi jeb sociālā fobija – stāvoklis, kas kādā dzīves posmā skar līdz pat 12% cilvēku.
Tomēr daudz vairāk cilvēku ziņo par grūtībām saskarsmē vispārīgākā nozīmē. Studentiem atgriežoties universitātēs, eksperti skaidroja, kā pārvarēt šīs sajūtas – neatkarīgi no tā, vai esat pirmajā vai pēdējā studiju gadā.
Čičesteras Universitātes (University of Chichester) pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā piektā daļa universitātes studentu studiju laikā saskaras ar dažāda veida sociālo trauksmi, un tā ir saistīta ar zemākām sekmēm, sliktākām attiecībām un izolētību.
Daudziem cilvēkiem universitātes laiks ir pirmais brīdis, kad viņi uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus vecāku mājām, un tiek sagaidīts, ka viņi ātri iegūs draugus.
Mērija, kura studēja Ekseteras Universitātē (University of Exeter), stāsta, ka tomēr mēģinājusi iepazīties.
"Kad tikko tur ierados, aizgāju uz kādas studentu biedrības tikšanos, bet visi savā starpā sarunājās, un mani pēkšņi pārņēma bailes. Jutu, ka neiederēšos, un devos mājās."
Pazīmes, kas var liecināt par sociālo trauksmi
Mērija, kurai tagad ir 25 gadi, savu sociālo trauksmi raksturo kā sajūtu, kas līdzinās iziešanai no ķermeņa. Sarunājoties ar nepazīstamiem cilvēkiem, viņas sejā ieplūda karstums un rokās parādījās tirpšanas sajūta. "Man gandrīz šķita, ka atdalos no sava ķermeņa. Es aizmirsu, kā veidot vārdus," viņa stāsta.
"Pēc sociālām situācijām bieži palika sajūta, ka esmu izdarījusi kaut ko briesmīgu. Mani pārņēma visaptverošs kauns. Nepārtraukti domāju, ka manī ir kaut kas fundamentāli nepareizs."
Nīls Grīnings, organizācijas "Social Anxiety Alliance UK" vadītājs, norāda, ka tā ir tipiska iezīme cilvēkiem ar sociālo trauksmi.
"Cilvēki domā, ka viņiem piemīt kāds personības trūkums. Viņi to uztver kā savu iekšējo problēmu, nevis kā atpazīstamu stāvokli, kura gadījumā iespējams saņemt palīdzību."
Svarīgi atcerēties: ir visai normāli justies nedaudz kautrīgam vai satrauktam, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, nonākot jaunās situācijās vai dodoties uz darba interviju. Sociālā trauksme ir stāvoklis, kad šīs sajūtas faktiski liedz cilvēkiem darīt dažādas lietas, skaidro Grīnings.
Cilvēkiem ar klīnisku diagnozi tas var atstāt graujošu ietekmi – tieši tā tas notika ar Mēriju.
"Ir grūti atzīt, ka pastāv jebkāda veida sociālā trauksme, dzīvojot pasaulē, kurā parasti tiek augstu vērtēts ekstravertisms un pārliecība saskarsmē ar citiem. Daudzi cilvēki cenšas slēpt savu sociālo trauksmi vai izmanto tā sauktās drošības stratēģijas."
Pazīmes, kas var liecināt par sociālo trauksmi:
- Klusēšana;
- Īsas atbildes;
- Rotaļāšanās ar tālruni, lai izvairītos no saskarsmes;
- Pastāvīga turēšanās kāda cilvēka tuvumā vai uzturēšanās grupas perifērijā;
- Pieturēšanās pie drošām sarunu tēmām, piemēram, darba.
Grīnings norāda, ka ir liecības par sociālās trauksmes pieaugumu un ka viedtālruņu lietošanas un attālinātā darba izplatība to veicina, "mazinot sociālo mijiedarbību un paaugstinot trauksmes līmeni."
Kā sev palīdzēt?
Mērija, kura tagad studē maģistrantūrā, ir iemācījusies labāk tikt galā ar savu sociālo trauksmi. Pēc bakalaura studiju beigšanas viņa saņēma NHS (Nacionālā veselības dienesta) atbalstu – sarunu terapiju, kas pazīstama kā KBT (kognitīvi biheiviorālā terapija).
Tā tiek uzskatīta par "zelta standartu" sociālās trauksmes ārstēšanā un mudina cilvēkus pārskatīt savu domāšanu un mainīt uzvedību.
Oksfordas Universitātes psihologs profesors Deivids Klārks pauž cerību, ka vairāk cilvēku vērsīsies pēc palīdzības un uzsāks terapiju, taču uzsver, ka cilvēki var spert arī soļus, lai palīdzētu sev paši.
Pirmais solis, viņaprāt, ir pārtraukt pārmērīgi koncentrēties uz sevi.
"Cilvēki ar sociālo trauksmi sociālās situācijās bieži vien nepārtraukti sevi vēro. Vai es sarkstu? Vai es izklausos muļķīgi? Vai es izskatos nervoza? Tā vietā vērsiet uzmanību uz āru – uz sarunu, otru cilvēku vai apkārtējo vidi."
Viņš norāda, ka bailes ir jāpārbauda, veicot uzvedības eksperimentus: piemēram, uzdodot jautājumu sapulcē vai kaut ko pasakot grupas sarunā, un vērojot, kas notiek.
"Cilvēki ar sociālo trauksmi bieži vien paredz negatīvu iznākumu – ka viņi sevi apkaunos vai ka citi uzskatīs viņus par garlaicīgiem. Šo pieņēmumu pārbaude praksē var palīdzēt pārvarēt šo domāšanas veidu. Tas ir biedējoši, taču patiešām var palīdzēt."
Viņš arī uzsver, ka jāatsakās no tā dēvētās drošības uzvedības – piemēram, katra teikuma iepriekšējas izplānošanas, izvairīšanās no acu kontakta vai turēšanās cieši blakus kādam konkrētam cilvēkam.
Visbeidzot, Klārks piebilst, ka jācenšas izvairīties no notikumu analīzes un pārdomāšanas pēc to beigām. "Ir tik viegli sagrozīt to, kas patiesībā notika."
Mērija to labi saprot: "Agrāk es nepārtraukti prātā pārcilāju dažādas situācijas. Esmu sapratusi, ka cīņa ar sociālo trauksmi ir pakāpenisks process. Man ļoti palīdzēja terapija, taču nozīmīga bija arī kāda draudzenes teiktā frāze pirms pāris gadiem.
Kad atteicos doties līdzi satikt viņas draugus, aizbildinoties ar savām vājajām sociālajām prasmēm, viņa teica, ka nekad tā par mani nav domājusi un ka man nevajadzētu sevi novērtēt pārāk zemu. Mani pārņēma spēcīgas emocijas.
Tagad es cenšos vairāk iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs. Palīdz tas, ka pēcdiploma studijās darbojamies nelielās grupās, taču esmu pievienojusies arī astronomijas pulciņam. Tas joprojām ir grūti un ne vienmēr viss norit tā, kā vēlētos, taču es mācos ar to tikt galā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
