Rudens veiksmes simbols kastanis pārtop Latvijas Bankas kolekcijas monētā
Ceturtdien, 8. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām "Kastanis", kurā simboliski attēlots viens no rudens vēstnešiem. Šajā monētā pārdzimis mākslinieka darbs, kas pērn uzvarēja Latvijas Bankas organizētajā atklātajā dizaina konkursā par dabas tēmu, informē Latvijas banka.
Kastaņkoki sākotnēji Latvijā tika ieviesti aptuveni 17.–18. gs. mijā un pārsvarā bija sastopami muižu parkos. Viens no dižkastaņiem kalpojis par pirmtēlu Edvarta Virzas lieldarbam prozā "Straumēni", kur zem šā koka saimnieki un viņu ciemiņi attēloti svinam svētkus vai baudām atpūtu pēc dienas darbiem. Latvijas ainavists klasiķis Vilhelms Purvītis 20. gs. sākumā iemiesojis šo koku audzi gleznā "Ziedošās kastaņas". Nelielā skaitā Latvijā, galvenokārt Kurzemē, aug arī ēdamie kastaņi (Castanea sativa).
No kastaņa augļiem darināti vīriņi kļuvuši par bērnu iemīļotiem rotaļu biedriem, un kastaņi tiek uzlūkoti arī par fiziskas vainas dziedējošiem. Ir ticējums, ka kastanis, ko nēsā kabatā, aizsargā pret dažādiem apdraudējumiem. Sievietēm Latvijā laime tradicionāli ir saistīta ar kastani kreisajā kabatā, bet vīriešiem – labajā.
Kastaņa monēta ir kā talismans, kas ietver visas šā koka un tā augļu pozitīvās īpašības. Kastaņkoka nosaukumu latvieši lieto gan vīriešu (kastanis), gan sieviešu (kastaņa) gramatiskajā dzimtē. Tas nozīmē, ka koks – un tagad arī monēta – der visiem. Bet iemesli, kāpēc to nēsā līdzi, ir katram savi.
Kolekcijas monētu "Kastanis" radījis mākslinieks Kaspars Līdums, kurš ar savu dizaina priekšlikumu 2025. gadā piedalījās un uzvarēja dizaina konkursā par dabas tēmu.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 8. oktobra plkst. 12.00. Monētas cena – 147.00 eiro, iegādes limits vienai personai –3 monētas. Monētas tirāža ir 3000 eks. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.
