Kremļa lakstīgala ierastā manierē komentē Lietuvas ieceri atcelt kodolieroču aizliegumu

Kremlis otrdien brīdinājis, ka NATO dalībvalsts Lietuvas lēmums varētu izraisīt jaunu eskalācijas vilni reģionā.

Kā ziņots, Lietuvas Seims otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja konstitūcijā noteiktā aizlieguma izvietot kodolieročus valsts teritorijā atcelšanu. Šis bija pirmais no diviem balsojumiem, kas nepieciešami, lai izmaiņas stātos spēkā.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien komentēja Lietuvas lēmumu, kā arī šomēnes izskanējušo, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju izveidot ASV militāro bāzi Lietuvā. Peskovs norādīja: "Ja militārā infrastruktūra valstij, kas faktiski ir NATO vadošā valsts (ASV), tuvojas mūsu robežām, tad, protams, to nevar uztvert citādi kā soli pretī spriedzes eskalācijai."

Viņš piebilda: "Tas pats attiecas uz kodolieroču izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā. Neviens no šiem notikumiem neveicinās stabilitāti un prognozējamību Eiropas kontinentā; gluži pretēji, mums par lielu nožēlu, tie nozīmēs kārtējo būtisko spriedzes eskalāciju."

Likumdošanas izmaiņas Lietuvā paredz atcelt aizliegumu izvietot kodolieročus. Izmaiņu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu deputātu vairākums divos parlamenta balsojumos. Aizliegums ieviests pirms vairāk nekā trim desmitgadēm pēc tam, kad Lietuva atguva neatkarību.

Ja NATO kolektīvi lems, Latvijā varēs izvietot kodolieročus, komentē Rinkēvičs

Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus, tā 30. septembrī konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pašlaik Lietuvas konstitūcijas 137. pants nosaka, ka Lietuvas teritorijā nedrīkst atrasties masu iznīcināšanas ieroči vai ārvalstu militārās bāzes.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas Satversmē šāda aizlieguma nav. "Mums nav likumos juridiski noteiktu šķēršļu kodolieroču izvietošanai Latvijā," teica prezidents.

Viņš stāstīja, ka 2003. gadā, Latvijai gatavojoties iestāties NATO, katra dalībvalsts esot apliecinājusi, ka tai nebūs nekāda veida ierobežojumu īstenot pilnu NATO kolektīvās drošības mehānismu, tai skaitā arī dalību kodolatturēšanas sistēmā. "Ja tāda nepieciešamība būs un ja tāds NATO kolektīvs lēmums būs, Latvijā tiks izvietoti kodolieroči," sprieda Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nenotiek nekādas konkrētas sarunas par kodolieroču izvietošanu Latvijā.

Komentējot Lielbritānijas izteikto piedāvājumu kodolaizsardzībai Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstīm – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Nīderlandei, Rinkēvičs teica: "Ja nebūtu kodolieroču aizsardzības, es domāju, ka Eiropā jau sen būtu vairāki konvencionāli kari."

Kodolieroču izmantošana ir pats galējais līdzeklis, bet tie attur agresoru no neprognozējamām vai plašām darbībām, vērtēja Rinkēvičs.

Politiķis norādīja, ka Lielbritānija jau ir daļa no NATO kodolatturēšanas sistēmas un Latvija jau šobrīd ir zem NATO kodolvairoga, ko nodrošina ASV un Lielbritānija, bet Latvija kā JEF dalībvalsts pozitīvi raugās uz visiem papildu drošības pasākumiem un elementiem. "Mēs saprotam, ka tā joprojām ir daļa no NATO kopējās politikas," teica prezidents.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas piedāvājumu apstiprināja Lielbritānijas Karaliskās flotes komandieris ģenerālis Gvins Dženkinss, pirmdien apmeklējot Somiju, kur viņš tikās ar Somijas parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Heiki Auto.