"Spēcīga ir jaunā slaidā": vai sievietēm tiek pārdots jauns ķermeņa ideāls?
Tāpat kā pārējie manas paaudzes (X paaudzes) vienaudži, es uzaugu ar pārliecību, ka centieni iegūt "tērauda sēžamvietu" bija saistīti ar to, kā tu izskaties triko, nevis ar to, cik lielu svaru tu vari pacelt, veicot pietupienus sporta zālē. Sievietes tika aktīvi atrunātas no spēka treniņiem, baidoties, ka tās kļūs muskuļainas, vēsta CNN.
Sievietēm kardiotreniņš gadu desmitiem ir bijis karalis – vai varbūt mums vajadzētu teikt karaliene? Taču jauna izpratne, par muskuļu veidošanas ieguvumiem veselībai, īpaši vidējā vecumā, ir pamudinājusi arvien vairāk sieviešu sākt celt svarus. Spēka treniņi var būt svarīgi, lai saglabātu kaulu blīvumu un vispārējo labsajūtu, mums kļūstot vecākiem.
Tomēr daļai sieviešu jaunais spiediens celt smagus svarus un skaitīt olbaltumvielu gramus, lai palielinātu muskuļu masu, var radīt vēl vienu problēmu: neveselīgu aizraušanos ar vingrošanu un uzturu, kā arī kārtējo idealizēto skaistuma standartu, uz kuru tiekties.
Sievietēm ir jāzina, kā rūpēties par savu ķermeni, nekļūstot par upuri nereālistiskām gaidām, kas var kaitēt viņu veselībai.
Liza Bukara (Liz Bucar), reliģijas profesore Northeastern University Bostonā, agrāk uztvēra fitnesu tikai kā kardio treniņus, "vienmēr cenšoties kļūt slaidāka".
Reliģijas pētniecības profesore Bostonas Ziemeļaustrumu universitātē (Northeastern University) Liza Bukara (Liz Bucar) atgādina, ka agrāk uz fiziskajām aktivitātēm raudzījās tikai caur kardiotreniņu prizmu, "vienmēr cenšoties kļūt tievākai".
Tagad, kad esam sasniegušas pusmūžu, "mums visām saka — ups, izrādās, visi iepriekš teiktie padomi bija briesmīgi," sacīja Bukara, grāmatas "Beyond Wellness: How Restoring the Religious Roots of Spiritual Practices Can Heal Us" autore.
"Tavi kauli zaudē blīvumu, jo tev nebija mēnešreižu, tāpēc ka stundām ilgi darbojies uz kāpņu trenažiera."
Spēka treniņu spēks
Bukara, kura tagad veic spēka treniņus trenera vadībā, raksturoja šo pāreju no kaloriju skaitīšanas uz progresu svarcelšanas zālē kā spēcinošu, jo tā "labāk aizsargā mūsu veselību" un "vēršas pret tradicionālajām skaistuma normām".
"Man patīk doma, ka mēs veidojam veselu vecmāmiņu paaudzi, kuras varbūt neprot adīt vai cept kūkas, bet ir pirmās mūsu dzimtas vēsturē, kas spēj pacelt savus vīrus virs galvas."
Pēc fitnesa žurnālistes Mikalas Džeimisones (Mikala Jamison) domām, spēka treniņi sievietēm var palīdzēt uzlabot attiecības ar fiziskajām aktivitātēm un savu ķermeni. Džeimisone veido informatīvo izdevumu "Body Type" un ir drīzumā gaidāmās grāmatas "The Forever Project: How Exercise Strengthened Me Inside and Out for the Long Haul" autore.
"Daudzām no mums fiziskās aktivitātes bija kas ļoti toksisks — gan attiecībā uz mūsu ķermeni un domāšanu, gan to saistību ar diētas kultūru," stāstīja Džeimisone.
"Rūpes par sevi ar fitnesa palīdzību neapšaubāmi šķiet kas labs. Tā ir sieviešu iespēja ieņemt savu vietu un apliecināt sevi."
Lai gan Džeimisone uzskata spēka treniņus par būtisku daļu no sava atveseļošanās procesa pēc ēšanas traucējumiem, viņai tomēr ir iebildumi pret to, kā šī fitnesa tendence tiek pasniegta.
"Sauklim "Spēcīgs ir jaunais slaidais’ (Strong is the new skinny) vajadzētu darboties kā signālam, kas uzrunā tādu cilvēku kā es, vai ne? Šķiet — ak, tas taču skan tik lieliski. Tomēr es uzskatu, ka situācija ir visai sarežģīta," viņa sacīja.
Ideālais sievietes tēls joprojām ir slaids
Lai gan dažāda auguma sievietes cenšas kļūt spēcīgākas, sociālajos tīklos redzamie attēli liek domāt, ka "galvenais ir būt gan spēcīgai, gan slaidai. Tas ir kārtējais ķermeņa standarts, kas var būt ļoti kaitīgs," norādīja Džeimisone.
"Amerikā ar spēka treniņiem nodarbojas vairāk sieviešu nekā jebkad agrāk. To sniegtos ieguvumus nav iespējams pārvērtēt," viņa teica.
"Taču vienlaikus šī vēstījuma "seja" bieži vien ir sievietes, kuras objektīvi raugoties joprojām ir smalkas miesasbūves, tikai ar nedaudz izteiktāku muskulatūru."
Sertificēta personīgā trenere un Ņujorkas sporta kluba "Form Fitness Brooklyn" līdzīpašniece Kerija Hārvija (Keri Harvey) piekrita, ka mūsu kultūrā nepietiekami tiek atspoguļotas lielāka auguma sievietes, kuras nodarbojas ar svarcelšanu.
"Mēs redzam cilvēkus ar smalkāku miesasbūvi, kuriem ir muskuļi un kuri ir spēcīgi – un tas ir brīnišķīgi," sacīja Hārvija.
"Taču ir arī cilvēki ar lielāku augumu, kuri ir tikpat spēcīgi, un arī viņu ķermeņiem piemīt celulīts. Arī viņu ķermeņos ir taukaudi. Iespējams, viņi neizskatās tāpat kā cilvēki, kurus redzam "Instagram" vai žurnālu vākos, taču tas tik un tā ir spēcīgs ķermenis." Kerija Hārvija
Kļūt spēcīgākam bieži vien nozīmē kļūt lielākam
Spēka palielināšana bieži vien burtiski ir pretrunā ar ķermeņa apjoma samazināšanu.
"Es mēdzu cilvēkiem teikt, lai atceras, ka muskuļiem ir vajadzīga vieta," teica Harvija.
"Kad mūsu platie muguras muskuļi kļūst spēcīgāki, tas var nozīmēt, ka mums jāizvēlas lielāks krūštura izmērs. Vai arī, kad bicepsi kļūst spēcīgāki, tas var nozīmēt, ka krekls, par kuru domājāt, ka tas sēdēs brīvāk, varētu būt nedaudz ciešāks."
Hārvija mudināja sievietes "pieņemt domu, ka ķermenis mainīsies, kļūstot spēcīgākam, taču šīs pārmaiņas var nebūt tādas, kādas tika gaidītas, un tas nav nekas slikts. Tas ir grūti, jo daudzām no mums ir ieaudzināts uzskats, ka mums jābūt smalkām un tievām."
Lai gan spēka treniņu popularitāte piesaista arvien vairāk sieviešu trenažieru zālēm, tā var arī veicināt "ļoti idealizētu ķermeņa standartu," norādīja Džeimisone.
"Dažkārt šķiet, ka mēs tikai nemitīgi mainām vietās priekšstatus par to, kādam jāizskatās ķermenim, vienkārši piešķirot tam dažādus nosaukumus. Piemēram – labi, runa ir par spēku, bet vai patiešām? Vai arī runa ir tikai par ļoti, ļoti zemu ķermeņa tauku līmeni?"
Riski fiziskajai un garīgajai veselībai, kas saistīti ar aizraušanos ar kādu fitnesa tendenci, raisa bažas sertificētai uztura speciālistei un "AthleatMD" līdzdibinātājai Meganai Hellnerei. Šī ir medicīniska un uztura terapijas programma sportistiem, kuri saskaras ar relatīvu enerģijas deficītu sportā (RED-S) un ēšanas traucējumiem. "Šķiet, ka mēs vienu ļoti šauru ķermeņa ideālu vienkārši mainām pret citu," viņa sacīja.
Lai gan Hellnere brīdināja par riskiem, kas saistīti ar mēģinājumiem pārveidot ķermeni atbilstoši tam, ko viņa dēvē par "atlētisko estētiku", viņa atzina arī pozitīvo aspektu tam, ka uzsvars tiek likts uz spēku, nevis tievumu: "Tas vismaz prasa enerģijas patēriņu. Muskuļu audu veidošana un uzturēšana ir kaloriju ziņā ļoti dārgs process."
Atšķirībā no uzsvara uz slaidumu, kas daudzas sievietes pamudināja ierobežot kaloriju uzņemšanu, koncentrēšanās uz svaru celšanu vienkārši nav savienojama ar diētu.
"Lai vairotu spēku un audzētu muskuļus, ir jāēd. Muskuļi ir jāpabaro, tāpēc daudzi pārtikas produktu veidi, kas citās tendencēs tikuši pasludināti par kaitīgiem, patiesībā ir nepieciešami muskuļu veidošanai."
Kad aizraušanās ar fitnesu kļūst par apsēstību
Tā vietā, lai rūpīgi uzraudzītu savu ķermeni uz svariem, dažas sievietes pievērš uzmanību citam svara veidam, cenšoties palielināt to svaru, ko tās spēj pacelt, izmantojot treniņu metodi, ko sauc par "progresīvo pārslodzi".
Tām, kuras jūt, ka viņu attieksme pret spēka treniņiem kļūst par apsēstību, Harvija aicināja atcerēties, ka "mūsu galvenajam mērķim vajadzētu būt tam, lai mēs justos pietiekami spēcīgas, lai dzīvotu savu dzīvi," teica Harvija.
"Ja mēs esam tik ļoti koncentrējušās uz to, ka nekad nejūtam, ka darām pietiekami daudz, tad tas atņem prieku no svaru celšanas."
Hellner ieteica sievietēm pievērst uzmanību tam, lai "neignorētu ķermeņa pirmos signālus, pirms tie pārvēršas par kliedzieniem. Ja rodas sāpes vai traumas, bet cilvēks neņem vērā savu ķermeni un neļauj tam atpūsties, tas ir brīdinājuma signāls; tāpat arī tad, ja rodas ievērojams diskomforts, ja kādā konkrētā dienā nav iespējams veikt spēka treniņu."
Hārvija norādīja – cilvēkiem, kuri pieraduši katru dienu intensīvi trenēties uz kardiotrenažieriem, var būt nepieciešams laiks, lai pierastu pie spēka treniņu grafika.
"Ķermenim atpūta ir tikpat nepieciešama kā spēka treniņi. Mēs nevēlamies pastāvīgi pārslogot muskuļus," viņa sacīja.
"Mums jādod tiem laiks apgūt kustību shēmu un pierast pie slodzes, un tikai tad varam virzīties tālāk."
Bez pietiekamas atpūtas svaru celšana var "vienkārši sagraut ķermeni."
Runājot par uzturu spēka treniņu kontekstā, Helnere mudināja sievietes neuzlūkot ēdienu tikai kā līdzekli fitnesa mērķu sasniegšanai, bet gan domāt par to kā par enerģijas avotu visām vajadzībām: organisma pamatfunkcijām, hormonu ražošanu, iekšējo orgānu darbību un ikdienas aktivitātēm, tostarp saskarsmi ar cilvēkiem, kopienas veidošanu un prieka gūšanu.
Iekšējās motivācijas nošķiršana no tendencēm
Gan Harvija, gan Džeimison uzsvēra, cik svarīgi ir atrast pareizo līdzsvaru un rutīnu, kas balstīta uz personīgajām vajadzībām. Sievietei, kas vēlas justies mazāk stīva ikdienas dzīvē, nav jāpieiet spēka treniņiem tā, it kā viņa gatavotos spēka trīscīņas sacensībām.
Lai gan šī fitnesa tendence, iespējams, mudina arvien vairāk sieviešu sākt nodarboties ar svarcelšanu, Harvija teica, ka vēlas, lai viņas atrastu ilgtspējīgus veidus, kā sasniegt savus mērķus, kas sniedzas tālāk par izskatu vai fitnesa modes kaprīzēm.
"Ir tik iedvesmojoši ienākt sporta zālē un redzēt, ka brīvo svaru zonā es neesmu vienīgā sieviete," viņa teica.
"Tas ir patiešām forši un aizraujoši, un es vienkārši ceru, ka šī tendence turpināsies un ka tā neizzudīs, kad mainīsies modes tendences, jo tās noteikti mainīsies. Tās vienmēr mainās."
Fizisko aktivitāti nošķirt no izskata var būt labākais veids, kā atrast veselību veicinošu, personīgu saikni ar kustību. Tāpēc Džeimisone aizstāvēja daudz iekļaujošāku pieeju, nekā parasti tiek attēlota internetā.
"Es nedomāju, ka fitnesu vajadzētu novērtēt vai uzskatīt par apsveicamu tikai tad, ja tā rezultātā tiek iegūts slaids un ļoti acīmredzami muskuļots ķermenis," viņa teica. "Tam nevajadzētu būt vienīgajam veselības, spēka vai fitnesa tēlam."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
