Kulbergs mēģinās pārliecināt kino ļaudis atteikties no idejas par straumēšanas nodokli

Premjers gatavojoties pārrunāt iecerēto straumēšanas platformu nodokli un rosināt nozares pārstāvjus izvērtēt alternatīvu Latvijas kino finansēšanas risinājumu.

Pēc Švernas teiktā, līdz šī gada beigām kopā ar nozares ekspertiem plānots izvērtēt straumēšanas platformu nodevas ekonomisko ietekmi un sagatavot salīdzināmu alternatīvu Latvijas filmu un seriālu finansēšanai.

Kulbergs atzīst, ka Latvijas kino ir vajadzīgs paredzams finansējums. Viņš uzskata, ka Latvija kino industrijai jābūt iespējai veidot filmas latviešu valodā, izstāstīt Latvijas stāstus un sasniegt skatītājus arī ārpus mūsu valsts. "Es atbalstu šo mērķi. Vienlaikus valdības pienākums ir pārliecināties, ka izvēlētais finansēšanas risinājums dod iespējami lielāko ieguvumu Latvijai," sacīja premjers.

Ministru prezidents rosina Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai kopā ar nozari sagatavot Latvijas filmu un seriālu finansējuma risinājumu, kuru var salīdzināt ar paredzamo straumēšanas platformu ieguldījumu. Savukārt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un platformu pārstāvjiem būtu jāizvērtē konkrētas iespējas paplašināt Latvijas darbu izplatīšanu, kopražojumus un starptautisku filmu projektu īstenošanu Latvijā.

"Līdz šī gada beigām mums jāspēj likt galdā salīdzināmus aprēķinus, finansējuma avotu un priekšlikumu, par kuru var pieņemt atbildīgu lēmumu," norāda Kulbergs.

Premjera tikšanās ar kino nozares pārstāvjiem paredzēta 13. oktobrī plkst. 9.

Jau vēstīts, ka Kulbergs iepriekš pauda nostāju, ka būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa un tā vietā vairāk fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu. Premjers atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt, vai ieguvumi no šāda nodokļa atsver iespējamos riskus attiecībās ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem.

Kulbergs uzskata, ka potenciālie ieņēmumi no nodokļa būtu salīdzinoši nelieli, savukārt nozīmīgākus ieguvumus Latvijai varētu sniegt ārvalstu filmu producentu interese par filmēšanu valstī. Viņš atgādināja, ka Valsts prezidents vizītes laikā ASV ticies ar filmu industrijas pārstāvjiem, tostarp "Warner Brothers", kuri izrādījuši interesi par sadarbības iespējām.

Iebildumus Kulberga paustajam izteica kino nozares pārstāvji, kuri uzskata, ka jaunais maksājums ir jāievieš.

Pašlaik ar Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem noteikts, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, pārskatu par iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma pirmo reizi iesniegtu līdz 2028. gada 31. maijam par posmu no 2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Savukārt, ja ieguldījumi 2027. un 2028. gadā tiek veikti vismaz 300 000 eiro apmērā, 2026. un 2027. gadā gūtie ieņēmumi nebūtu jādeklarē.

Likumprojektu mērķis ir veicināt kvalitatīva audiovizuālā satura radīšanu latviešu valodā un nodrošināt tā plašāku pieejamību skatītājiem, anotācijās tika paudusi Kultūras ministrija (KM). Tā atzīmē, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis starptautisko straumēšanas platformu patēriņš, taču to piedāvājumā ir salīdzinoši maz Latvijā radīta satura, turklāt tās līdz šim nav ieguldījušas Latvijas filmu un seriālu veidošanā.

Paredzēts, ka prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.

Saskaņā ar ieceri pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būs jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Ieguldījumus varēs veikt, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu, iegādājoties to izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra (NKC) budžetā. Prasības nebūs attiecināmas uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

NKC vadītāja Dita Rietuma iepriekš komisijas deputātiem pauda, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā kino nozare varētu iegūt aptuveni no 600 000 līdz vienam miljonam eiro gadā.

KM parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) iepriekš skaidroja, ka attiecīgie grozījumi tiek gatavoti kopš 2022. gada un to izstrādes laikā veikti vairāki kompromisi ar nozares pārstāvjiem, tostarp attiecībā uz obligāto ieguldījumu apmēru.

Ministrijā norāda, ka Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tostarp "Tet" un "Latvijas mobilais telefons", kamēr Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās ES valstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp "Netflix", "Disney+", "Amazon Prime Video", "Apple TV+" un citi.

Pēc KM aplēsēm ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā NKC budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Ministrijā arī norāda, ka līdzīgs regulējums jau ieviests 18 ES dalībvalstīs.