"Labāk šī elementa dēļ nestrīdēties!" Kulbergs 600 tūkstošus kino nozarei sola atrast pats

Kinoindustrijas pārstāvji jau cēluši trauksmi, nosūtot Ministru prezidentam atklātu vēstuli, kurā pauž neizpratni par Kulberga iepriekš pausto aicinājumu atteikties no iecerētās straumēšanas platformu nodevas.

Nozares pārstāvji uzsver, ka nodeva nav jauna ideja, jo pie tās ieviešanas Latvija esot strādājusi vairāk nekā četrus gadus. Tāpat vēstulē norādīts, ka līdzīgs regulējums jau ieviests vairāk nekā 13 Eiropas valstīs.

Prezidents: likumu nesteidzinās

Preses konferencē Valsts prezidents norādīja, ka likumprojekts par straumēšanas platformu nodevu Saeimā ir, taču tā tālāka virzība nenotiks steidzamības kārtībā.

"Likums ir Saeimā, bet pie likuma turpinās strādāt nevis steidzamības kārtībā, bet normālā kārtībā," sacīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka, meklējot risinājumu, būtiski ir sabalansēt Latvijas kinoindustrijas intereses ar starptautisko sadarbību.

Prezidents norādīja arī uz iespēju Latvijā piesaistīt ārvalstu kinokompānijas, tostarp no ASV, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību. "Ir būtiski līdzsvarot kinoindustrijas intereses un sadarbību ar ASV," pauda prezidents.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums un direktīvu ieviešana. "Es domāju, ka mēs atradīsim šo risinājumu," sacīja prezidents, paužot pārliecību, ka iespējams panākt modeli, kurā tiek ņemtas vērā gan kinoindustrijas, gan starptautisko partneru intereses.

Premjers: "Mēs paši atradīsim šos 600 000"

Savukārt Ministru prezidents norādīja, ka kinoindustrijai nepieciešamo finansējumu varētu nodrošināt arī citā veidā. "Mēs paši atradīsim šos 600 000. Šis ir mazs elements,  kas mums bojā attiecības. Labāk šī elementa dēļ nestrīdēties," sacīja premjers.

Tieši šis arguments raisījis neizpratni kinoindustrijas pārstāvjos. Atklātajā vēstulē viņi norāda, ka straumēšanas platformu nodevas ieviešana citās Eiropas Savienības valstīs nav tikusi pamatota vai noraidīta, atsaucoties uz stratēģiskās partnerības apsvērumiem.

Nozares pārstāvji īpaši uzsver, ka nodeva nav saistīta ar ārvalstu filmu projektu piesaisti Latvijai.

Nodeva nav saistīta ar "Warner Bros."

Vēstulē kinoorganizācijas reaģē arī uz publiski izskanējušo saistību starp nodevas jautājumu un iespējamo sadarbību ar ASV kinostudiju "Warner Bros.".

Nozares pārstāvji norāda, ka investīciju piesaiste ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir pavisam cits finanšu un ekonomikas instruments ar citiem mērķiem. "Šis jautājums un vizītes rezultāti pēc būtības nav saistīti ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanu," teikts vēstulē.

Nozare: Latvija izvēlējusies salīdzinoši zemu nodevu

Kinoindustrijas pārstāvji vēstulē arī skaidro, ka Latvija nodevas modeli esot veidojusi kā kompromisu ar audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijā paredzēta 3,5% nodeva, kas, pēc nozares pārstāvju teiktā, ir salīdzinoši zema. Turklāt platformām būtu iespēja izvēlēties – iegādāties nacionālos kino darbus vai maksāt Nacionālajam Kino centram nodevu, ja platforma savas darbības vai citu apsvērumu dēļ šos darbus nevēlas iegādāties.

Vēstulē uzsvērts, ka regulējums vienādi attiektos gan uz Latvijas, gan ārvalstu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Kinoindustrijas organizācijas atgādina, ka Saeima likumprojektu jau pieņēmusi pirmajā lasījumā, bet 29. septembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to vienbalsīgi atbalstījusi un virzījusi uz otro lasījumu.

Nozares pārstāvji aicina premjeru tikties, lai pārrunātu gan priekšlikumu atlikt jau ilgstoši izstrādātos likuma grozījumus, gan valdības redzējumu par kino nozares attīstības atbalstīšanu.

Tikmēr jautājums par to, kā Latvijā turpmāk tiks finansēta pašmāju filmu un seriālu veidošana, vēl nav atrisināts. Prezidenta ieskatā risinājums jāatrod, sabalansējot kinoindustrijas intereses ar starptautisko sadarbību, bet premjers sola nepieciešamos 600 000 eiro nozarei atrast citā veidā.