Šogad atturēto nelegāļu skaits tuvojas pērnā gada bilancei. Kā aizvadīta vasara uz austrumu robežas?

Vispirms jānorāda, ka pērn jeb 2025. gadā no nelikumīgas Latvijas un Baltkrievijas robežas šķērsošanas tika atturēti 12 046 cilvēki. Tikmēr šogad uz 6. oktobri šādu cilvēku skaits sasniedz jau 11 946 cilvēkus. Mainās arī veidi, kā nelegāļi cenšas iekļūt Latvijā, tiem kļūstot agresīvākiem un dienestu darbiniekiem bīstamākiem.

Nesenākajā nopietnajā incidentā maskās tērpti, agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši pār robežu Latvijā nogādāt vismaz 20 nelegālo migrantu grupu. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri robežas šķērsošanas mēģinājumu apturēja, taču atšķirībā no daudziem iepriekšējiem gadījumiem šoreiz provokācija bijusi īpaši demonstratīva un agresīva.

Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā.

Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas robežas novērošanas kameras. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pieļauj, ka maskās tērptie cilvēki varētu nebūt Baltkrievijas valsts dienestu pārstāvji, bet organizētās noziedzības dalībnieki, kuri nelegālo migrantu pārvietošanai izmanto Baltkrievijas dienestu labvēlību.

Pujāts arī norādījis, ka sabotāžas gadījumu pret informācijas tehnoloģiju infrastruktūru ir vairāk nekā iepriekš. Savukārt žogs tiekot bojāts apmēram divas reizes retāk nekā pirms gada.

Rezultātā valdība lēmusi līdz 31. decembrim pagarināt operāciju "Vilkatis".

Bet kā kopumā uz austrumu robežas aizvadīta vasara un sagaidīts rudens?

Jūnija bilance: bēg ar auto un kājām, slēpj šķūņos un vilto numurzīmes

Jānorāda, ka visa vasara iekšlietu un aizsardzības resora darbiniekiem bijusi ļoti saspringta, mēģinot apturēt un novērst nelegālo migrantu iekļūšanu Latvijā vai mūsu valsts izmantošanu kā tranzītzemi tālāka ceļa turpināšanai.

Jūnija sākumā Valsts robežsardze informēja par piecu nelegālo migrantu pārvadātāju aizturēšanu, kur vienā gadījumā pārvadātājs ar pieciem migrantiem auto salonā bēga no policijas, pēcāk ietriecoties kokā un turpinot bēgšanu kājām.

Proti, Andrupenes pagastā robežsargi uz autoceļa ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu mēģināja pārbaudei apturēt kādu "Chrysler" markas automašīnu, taču tās vadītājs sāka bēgt. Šoferis nesavaldīja transportlīdzekli, iebrauca mežā un ietriecās kokā. Pēc tam vadītājs un pasažieri sāka bēgt.

Galu galā robežsardzes kinologs kopā ar Somijas robežsardzes kinologu aizturēja avarējušā "Chrysler" transportlīdzekļa vadītāju – arī Moldovas pilsoni.

Sekojošajās dienās Augšdaugavas novadā Valsts policijas amatpersonas aizturēja 34 nelegālos robežpārkāpējus. Aizturēšana notika laikā, kad policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas kopā ar Valsts robežsardzi veica valsts robežas uzraudzības pasākumus. Aizturētās personas bija Pakistānas un Afganistānas pilsoņi.

Jūnija vidū Augšdaugavas un Rēzeknes novados robežsargi sadarbībā ar Valsts policijas amatpersonām par nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu pārvadāšanu aizturēja divas personas. 13. jūnijā Valsts policijas amatpersonas Laucesas pagastā pārbaudei mēģināja apturēt kādu Toyota markas automašīnu, tomēr automašīnas vadītājs neapstājās. Policisti uzsāka pakaļdzīšanos, kuras rezultātā automašīna iebrauca pļavā.

Automašīnas vadītājs un pasažieri metās bēgt. Policisti šoferim deva rīkojumu apstāties, taču  viņš nepakļāvās policistu likumīgajai prasībai un turpināja bēgšanu, tāpēc policistiem nācās pielietot dienesta šaujamieroci un izdarīt brīdinājuma šāvienu gaisā. Pēc kā transportlīdzekļa vadītājs – Francijas pilsonis – aizturēts notikuma vietā.

Arī 14. jūnijā Valsts policijas amatpersonas uz autoceļa Malta-Rēzekne pārbaudei mēģināja apturēt kādu "Volkswagen" markas automašīnu, tomēr automašīnas vadītājs nereaģēja uz policistu likumīgo prasību apturēt transportlīdzekli. Policisti uzsāka pakaļdzīšanos, kuras rezultātā Lūznavas pagastā konstatēja iepriekš minēto automašīnu grāvī. Automašīnas vadītājs un pasažieri aizbēga.

Abos gadījumos meklēšanas pasākumi vainagojās ar sešu personu atrašanu, kurām nebija derīgi ceļošanas dokumenti, vīzas vai uzturēšanās atļaujas.

Tāpat tai pašā Augšdaugavas novadā vienā dienā robežsargi aizturēja piecus likumpārkāpējus, kuri pārvadāja nelikumīgi valsts robežu šķērsojušas personas. Tās bija trīs automašīnas ar kopumā 27 nelegāļiem.

Arī Jāņu svinības tika aizvadītas nemierīgi – svētku brīvdienās robežsargi aizturēja deviņus likumpārkāpējus. Nelegālie migranti gan metās bēgt, gan tika slēpti pārvadātāju privātīpašumos, tostarp kādā šķūnī.

Jāteic, ka nelegāļu pārvadātāji kļūst arvien radošāki. Jūnija beigās Krāslavas novadā robežsargi aizturēja likumpārkāpēju, kurš pārvadāja nelikumīgi valsts robežu šķērsojušas personas. Uz mikroautobusa bija uzstādīta viltota valsts numurzīme, kas atbilst īstai Latvijas armijas automašīnai.

Jūlija bilance: nelegāļu pārvadātāju mafija, reidi Rīgā un viltus "Latvijas pasts"

Otro vasaras mēnesi, jūliju, Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts iesāka, situāciju uz robežas raksturojot kā būtiski saspringtu. Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" viņš uzsvēra, ka notiekošais nav nejaušība, bet organizēts process, kurā redzama gan Baltkrievijas iesaiste, gan noziedzīgu grupējumu darbība.

Viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar pērno gadu spiediens uz robežas pieaudzis. Īpaši liels pārkāpēju skaits fiksēts 1. jūlijā, kad vienas diennakts laikā konstatētas 232 personas

Pēc viņa teiktā, robežsardze pārsvarā spēj konstatēt vietas, kur notikusi nelikumīga robežšķērsošana, jo to ļauj fiksēt izbūvētā infrastruktūra un tehniskās iekārtas. Tomēr būtiskākais izaicinājums ir spēja uz pārkāpumiem reaģēt pietiekami ātri.

Viņš situāciju raksturoja kā cīņu pret labi strukturētu sistēmu. "Praktiski jāsaka, ka mēs darbojamies pret mafiju – organizētajai noziedzībai ir ciešas saiknes ar valsts institūcijām. Runa ir par mafijas struktūru ar Baltkrievijas amatpersonu atbalstu un tiešu iesaistīšanos," norādīja Pujāts.

Situācija uz robežas saspringta saglabājās visu jūliju. Jau mēneša otrajā dienā pēc vajāšanas un šaujamieroča izmantošanas robežsargi Augšdaugavas novadā un Daugavpilī aizturēja trīs nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu pārvadātājus.

Veicot ilgstošus operatīvos pasākumus, robežsargi Lauceses pagastā pēc vajāšanas apturēja kādu Dodge markas automašīnu. Pēc automašīnas apstāšanās tās vadītājs un pasažieri metās bēgt. Robežsargi vairākkārt latviešu un angļu  valodās deva komandu apstāties un brīdināja par iespējamu šaujamieroča pielietošanu, tomēr personas nereaģēja un turpināja bēgšanu. Robežsargi veica brīdinājuma šāvienus gaisā. Pēc brīža robežsargi panāca un konstatēja četras personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, vīzām un uzturēšanās atļaujām, kuras iepriekš nelikumīgi šķērsoja Baltkrievijas-Latvijas robežu. Vēlāk notverts arī automašīnas vadītājs.

Arī Daugavpilī robežsargiem nelegālo migrantu aizturēšanā bija nepieciešams pielietot dienesta ieročus un raidīt brīdinājuma šāvienus.

Tikmēr Polijā robežsargi aizturēja kravas automašīnu, ar kuru no Lietuvas mēģināts ievest Polijā 54 nelegālos migrantus, kas vēlāk tika nogādāti atpakaļ Latvijā.

Jau jūlija otrā pusē nelegālie robežpārkāpēji sāka kļūt agresīvāki. Tie ar koka gabaliem apmētāja Latvijas karavīrus, kuri sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežas sargāšanā, tāpēc karavīri izdarīja brīdinājuma šāvienu, pēc kura personas atkāpās atpakaļ Baltkrievijas teritorijā.

Vienlaikus iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) kopā ar Rīgas vicemēru un partijas biedru Edvardu Ratnieku (NA) galvaspilsētā uzsāka reidus nelegālu migrantu atklāšanai un aizturēšanai.

Savukārt jūlijs tika noslēgts ar viltus "Latvijas pasta" auto apturēšanu. 24. jūlijā, pārbaudot saņemto informāciju, Valsts policijas amatpersonas, kuras sniedz atbalstu robežsargiem, Skaistas pagastā apturēja kādu Toyota markas automašīnu, kuru vadīja Latvijas pilsonis. Tika konstatēts, ka automašīna ir "Latvijas pasta" transportlīdzekļa pakaļdarinājums ar viltotām valsts numura zīmēm.

Pārbaudot automašīnu, tās salonā un bagāžas nodalījumā konstatētas sešas personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, vīzām un uzturēšanās atļaujām, kuras iepriekš nelikumīgi šķērsoja Baltkrievijas-Latvijas robežu.

Jāiestarpina, ka jūlijā arī Lietuvā fiksēti agresīvi noskaņoti nelegālie migranti. Incidenta laikā starp robežsargiem un migrantiem, kuri izlīduši no tuneļa, izcēlies kautiņš, kura laikā viens Lietuvas robežsardzes darbinieks tika piekauts. Tiek apgalvots, ka konflikta laikā migranti mēģinājuši robežsargu aizvilkt Baltkrievijas pusē, taču amatpersonai izdevies atbrīvoties, vēsta medijs, atsaucoties uz avotiem.

Augusta bilance: sāk operāciju "Vilkatis" un atklāj pirmos nelegāļu pazemes tuneļus

Ārvalstu pilsoņu pārbaudes Rīgā turpinās. Kopš pagājušā gada septembra līdz šā gada 3. augustam Rīgas pašvaldības policija galvaspilsētā reģistrējusi 1765 ārvalstu pilsoņu izdarītus pārkāpumus. Visbiežāk pārkāpumos pieķerti Indijas, Uzbekistānas, Krievijas, Šrilankas un Pakistānas pilsoņi, liecina Rīgas pašvaldības apkopotie dati. Lielākā daļa jeb 621 gadījums, kas veido 36% no visiem konstatētajiem pārkāpumiem, bijuši ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.

Tāpat ārvalstu medijos izskan vēsts, ka Somijas robežsardze pabeigusi izmeklēšanu lietā par starptautisku noziedzīgu grupējumu, kas, iespējams, organizējis nelegālu trešo valstu pilsoņu nokļūšanu Somijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Izmeklēšanā īpaši izcelta Latvijas loma, jo daļa migrantu uz Somiju devās no Rīgas, izmantojot "airBaltic" avioreisus, bet vēlāk maršruts tika novirzīts caur Igauniju.

11. augustā ar bruņoto spēku plašāku iesaisti un moderno tehnoloģiju izmantošanu austrumu pierobežā tiek uzsākta militārā operācija "Vilkatis" ar mērķi samazināt nelegālo migrāciju. Sākuma termiņš tika noteikts viens mēnesis.

Tai pašā dienā kļuva zināms, ka pie Silenes uziets pirmais tunelis, ko migranti izmantojuši, lai nelegāli nokļūtu Latvijā. Pazemes eja tika atrasta desmit metru attālumā no robežžoga. Caur tuneli Latvijā nelegāli bija iekļuvuši 15 migranti, kurus robežsargiem izdevās aizturēt, sadarbojoties ar policiju, Lietuvas robežsardzes kinologu un ātrās reaģēšanas vienību.

Robežsargiem jau esot bijusi operatīvā informācija par tuneļa izveidi Silenes tuvumā, taču iepriekš neesot konstatētas robežas pārkāpšanas pazīmes. Saskaņā ar robežsargu teikto, tunelis bija 17 metrus garš, tas izrakts pusotra metra dziļumā zem ceļa vietā, kur ir videonovērošanas kameras un robežapsardzības tornis.

Kā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA), līdz šim pie robežas aktīvi strādājuši Valsts robežsardzes un Valsts policijas darbinieki, taču operācijas "Vilkatis" laikā paredzēts piesaistīt vēl lielākus resursus robežas aizsardzībai. Vienlaikus paplašināts arī operācijas tvērums, īpašu uzmanību pievēršot informācijas apritei, operatīvai datu apmaiņai un moderno tehnoloģiju izmantošanai.

Pēc Dombravas teiktā, šo pasākumu mērķis ir efektīvāk reaģēt uz Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru pret Latviju. Viņš uzsvēra, ka pastiprināta uzraudzība palīdzēs iegūt labāku pārredzamību par notiekošo pierobežas zonā un ļaus dienestiem ātrāk reaģēt uz iespējamiem pārkāpumiem.

Komentējot jautājumu par to, kāpēc lēmums par operācijas sākšanu pieņemts tieši tagad, ministrs norādīja, ka nesen atklātais tunelis pie robežas nav bijis iemesls operācijas uzsākšanai. Viņš uzsvēra, ka lēmums par operāciju pieņemts jau iepriekš, savukārt tuneļa atklāšana notikusi pēc tam.

Jau 20. augustā robežsargi Krāslavā konstatēja 28 personas, kuras nelikumīgi šķērsoja valsts robežu caur izraktu pazemes tuneli no Baltkrievijas. Tunelis atradās 20 metru attālumā no robežas, un tā ieeja bija maskēta zem sūnām.

Augusta izskaņā Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda, ka nelegālie migranti šobrīd nogaida, kad beigsies Latvijas armijas, Valsts policijas un Valsts robežsardzes kopējā operācija "Vilkatis". Viņš tobrīd uzsvēra, ka operāciju vajadzētu turpināt, jo pastāv iespēja, ka pirms Saeimas vēlēšanām gaidāmas dažādas provokācijas.

Jautāts, ar ko pēc būtības operācija "Vilkatis" atšķiras no tā, ko jau ikdienā dara robežsardze, Pujāts skaidroja, ka talkā nākusi arī Latvijas armija un Valsts policija. Līdz ar to šī operācija tiek labāk koordinēta un resursi tiek izmantoti efektīvāk.

"Šie tuneļi iezīmē to, ka ir sarežģīti nepamanītiem tikt pāri žogam, vai sabojāt žogu. Pārkāpēji ir spiesti ķerties pie daudz laikietilpīgākiem un resursu ietilpīgākiem risinājumiem rakt šos tuneļus. Tas ir diezgan apjomīgs darbs. Otrs tunelis tika izbūvēts diezgan fundamentāli un nomaskēts. Acīmredzot, viņi bija plānojuši ilgstoši darboties, bet mums jau ir izdevies to pārtraukt pirmajā mēģinājumā," sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks.

Jāatgādina, ka augusta izskaņā Latviju skāra arī viena no pēdējo desmitgažu spēcīgākajām vētrām, kurā tika bojāta arī Austrumu robežas infrastruktūra, tostarp krītošie koki salauza žogu 124 posmos un dažviet arī transformatorus, kas nodrošina kameru darbību. Visas kameras drīz vien atgriezās ierindā, bet, neskatoties uz to, kā ziņoja "Nekā personīga", joprojām aptuveni 60 kilometrus no Latvijas–Baltkrievijas robežas kameras neredz vispār, tās nav uzstādītas vai pieslēgtas. Nelegālās migrācijas spiediens joprojām saglabājas iespaidīgs, tāpēc pārkāpējus, kas mūsu valstī ienāk caur šo aklo zonu, robežsargiem atrast un noķert ir sarežģītāk.

Septembra bilance: robežpārkāpēji bēg mežā, avarē

Rudens pirmajā dienā, 1. septembrī, Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) paziņoja, ka nolemts operāciju "Vilkatis" pagarināt līdz 3. oktobrim.

Mēneša sākumā kārtējais nelegāļu pārvadātājs un paši nelegālie migranti, kuru robežsargi un Valsts policijas amatpersonas partvēra Jēkabpils novadā, metās bēgt mežā. Vismaz pusi no nelegālajiem ceļotājiem dienestiem izdevās atrast un aizturēt.

Septembra vidū dienaskārtībā atkal parādās Polija, kur robežsargi apturējuši kravas auto refrižeratoru, kurā tika vesti 34 migranti, kas starptautiskās aizsardzības saņemšanai bija pieteikušies Latvijā. Atpakaļuzņemšanas procesa ietvaros viņi gan tika nodoti Lietuvas varasiestādēm. Pret kravas automašīnas vadītāju ir uzsākta izmeklēšana.

Savukārt 24. septembrī Madonas novadā avarēja automašīna ar robežpārkāpējiem. Īsi pirms pusdienlaika likumsargi Madonā fiksēja automašīnu "Mazda", kuras vadītājs būtiski pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu – pilsētā, kur maksimālais pieļaujamais ātrums ir 50 kilometri stundā, transportlīdzeklis pārvietojās ar 74 kilometriem stundā. Tāpat vadītājs neievēroja ceļa zīmi "STOP" un turpināja kustību.

Reaģējot uz fiksētajiem pārkāpumiem, policijas norīkojums pieņēma lēmumu transportlīdzekli apturēt, izmantojot bākugunis un skaņas signālu, taču autovadītājs nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām un uzsāka bēgšanu.

Automašīna pilsētas robežās neapstājās un turpināja kustību Madonas novada Bērzaunes pagastā pa autoceļu Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene, kur nobrauca no ceļa un avarēja.

Noskaidrots, ka transportlīdzekli vadīja 1993. gadā dzimis Moldovas pilsonis. Automašīnas salonā atradās vēl divas personas – 2010. un 1994. gadā dzimuši vīrieši, kuri iepriekš bija nelikumīgi šķērsojuši Latvijas–Baltkrievijas robežu.

Oktobra sākums: Igaunija pastiprina robežkontroli, bet Latvija pagarina operāciju "Vilkatis"

Oktobris iesācies ar ziņām no Latvijas ziemeļu kaimiņiem igauņiem. Nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nolēmis pastiprināt kontroli uz robežas ar Latviju. Tas nozīmē, ka uz Igaunijas un Latvijas robežas arvien aktīvāk tiek pārbaudītas personas un transportlīdzekļi, kas ierodas no Latvijas. Savukārt Valgas dzelzceļa stacijā policisti pārbauda arī vilcienus, kas ierodas no Latvijas, apstaigājot vagonus un, ja nepieciešams, pārbaudot pasažieru dokumentus.

Tāpat valdība lēmusi līdz gada beigām pagarināt operāciju "Vilkatis", jo nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas austrumu robežas nerimst. Lai gan operācijas laikā situāciju izdevies uzlabot, amatpersonas uzsver – pastiprināto režīmu šobrīd atcelt būtu pāragri.

"Mēs redzam pēc statistikas, ka jūlijā bija 2240 atturēto migrantu, tad augustā bija krass kritums – līdz 1375. Septembrī ir vēl viens kritums – uz 1243, tāpēc šī operācija vērtējama kā pozitīva," TV3 norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs.

Vienlaikus gan Iekšlietu, gan Aizsardzības ministrijā uzsver – ar operācijas pagarināšanu vien nepietiek. Ilgtermiņā jāstiprina pašas Valsts robežsardzes spējas.

Arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) trešdien, 7. oktobrī, preses konferencē medijiem norādīja, ka "ir skaidrs, ka mums ir jādomā par robežas stiprināšanu tajos posmos un elementos, kur maksimāli jāaizstāj cilvēkresurss ar tehniskiem līdzekļiem". Premjers kopā ar Valsts prezidentu izrunājuši, ka, iespējams, jādomā par papildu drošības risinājumiem, kuros NBS netiktu iesaistīti.

"NBS ir, pirmkārt, jābūt atvaļinājumam, otrkārt, viņiem ir mācībās jāapgūst jaunās tehnoloģijas, jaunās iespējas, un mēs nevaram visu laiku [cilvēkresursus] ar viņiem piesegt mūsu robežsardzi," uzsvēra Kulbergs.