Krievijas draudi, droni un ASV atkāpšanās. NATO priekšā sarežģītas izvēles

Sarunās tiks noteikti spēju mērķi 2029. gadam, paredzot, ka katrai no 32 NATO dalībvalstīm būs jānodrošina konkrēti spēki un ekipējums.

Minētais termiņš piešķir šīm diskusijām īpašu nozīmi, jo Eiropas amatpersonas jau iepriekš vairākkārt ir brīdinājušas, ka līdz tam laikam Krievija varētu būt gatava uzbrukt kādai NATO dalībvalstij.

Vienlaikus Donalda Trampa administrācija apsver būtisku ASV spēku samazināšanu Eiropā. Tas varētu radīt NATO karaspēka un kritiski svarīgu spēju trūkumu, tostarp samazināt gaisa degvielas uzpildes lidmašīnu, tāla darbības rādiusa raķešu, kā arī izlūkošanas, novērošanas un izlūkdatu iegūšanas resursu pieejamību, raksta izdevums.

Gaidāmās sarunas kļūs par pārbaudījumu tam, cik daudz katra valsts ir gatava tērēt aizsardzībai, cik lielā mērā Eiropa spēj nodrošināt savu drošību bez ASV atbalsta un vai NATO militārajos plānos būtu plašāk jāizmanto tādas tehnoloģijas kā robotika un mākslīgais intelekts.

Lai noskaidrotu piecus aptuvenos virzienus, kuros raugās NATO, un kas, visticamāk, noteiks šo sarunu gaitu, "Politico" aptaujāja 15 esošās un bijušās NATO amatpersonas un diplomātus. Lūk, izdevuma pieci galvenie secinājumi.

Spēku apmērs un ambīcijas

Svarīgākais jautājums būs vienoties par to, cik lielus spēkus un militārās spējas NATO sabiedrotie vēlas nodrošināt. NATO to dēvē par ambīciju līmeni.

Vēsturiski NATO dalībvalstis ir vienojušās, ka papildus spēkiem, kas nepieciešami lielām militārām operācijām, alianses rīcībā jābūt vēl 18 rezervē esošām brigādēm. Vienā brigādē parasti ir aptuveni 5000 karavīru. Šie spēki būtu paredzēti mazāka mēroga krīžu pārvarēšanas operācijām ārpus NATO teritorijas, piemēram, Afganistānā vai Kosovā.

Video: Šobrīd tieša militārā apdraudējuma nevienai NATO valstij nav, komentē Riekstiņš

Tomēr ASV spiediens nodot Eiropas sabiedrotajiem lielāku atbildību par drošību varētu mudināt dalībvalstis samazināt vai pat atteikties no prasībām uzturēt spēkus šādām mazākām operācijām.

Sarunās tiks apspriests arī tas, vai nākotnē paātrināt arī aizsardzības plānošanas procesu. Sabiedrotajiem būs jālemj arī par to, kā nodrošināt konvencionālu militāro atbalstu kodolieročus turošām valstīm, piemēram, Lielbritānijai un ASV. Tas var ietvert sauszemes spēkus, aviāciju un citas militārās spējas.

Kā aizpildīt ASV robu?

Pār šīm sarunām ēnu met ASV plāni samazināt militāro klātbūtni Eiropā. Tas liek NATO valstīm domāt, kā aizstāt amerikāņu spēkus un bruņojumu. Tuvākajos gados sabiedrotajiem var nākties uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību un vairāk ieguldīt aizsardzībā. Vienlaikus NATO meklē veidus, kā trūkstošās spējas kompensēt ar jaunām tehnoloģijām un lētākām alternatīvām, lai alianse saglabātu spēju efektīvi atturēt iespējamu Krievijas agresiju, raksta "Politico".

Sabiedrotos satrauc arī iespēja, ka ASV varētu atsaukt spējas, kas Eiropai ir īpaši nepieciešamas, piemēram, smagās militārā transporta lidmašīnas.

"Vēl nesen viss NATO plānošanas process darbojās pēc principa: aprēķinām, kas aliansei nepieciešams, un, kad izrādās, ka kaut kā trūkst, ASV aizpilda robus," tā izdevumam sacīja aizsardzības nozares organizācijas ASD vadītājs un bijušais augsta ranga NATO amatpersona Kamils Grants. "Tagad tas vairs tā nenotiek."

Viens no risinājumiem varētu būt atteikšanās no prasības valstīm nodrošināt konkrētus ieroču veidus. Tā vietā valstīm tiktu noteikti konkrēti uzdevumi, piemēram, spēja iznīcināt Krievijas komandvadības punktus. Tas dotu Eiropas sabiedrotajiem lielāku elastību, jo ne visām valstīm ir pieejami tādi ASV ieroči kā "Tomahawk" spārnotās raķetes.

Reģionālās domstarpības

Lielā uzmanība, kas tiel vērsta Krievijas radītajiem draudiem, visticamāk, radīs domstarpības ar tām NATO dalībvalstīm, kuras vairāk satrauc citi drošības riski.

Oficiāli NATO ievēro tā dēvēto 360 grādu pieeju drošībai, kas paredz vienlīdzīgu uzmanību visiem apdraudējumiem. Tomēr – kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā alianses uzmanība vairāk koncentrējusies austrumui virzienā, bet pēdējā gada laikā arī uz ziemeļiem, tostarp Arktiku. To lielā mērā veicināja Donalda Trampa spiediens saistībā ar Grenlandi.

Daļa sabiedroto uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš NATO dienvidu un dienvidaustrumu flangam. Starp aktuālajiem draudiem tiek minēta Krievijas algotņu klātbūtne Lībijā, iespējamā migrācijas izmantošana kā spiediena instruments, pieaugošā zemūdeņu aktivitāte, kā arī dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā.

"NATO pārāk daudz koncentrējas uz ziemeļiem," izdevuma sacīja kāds NATO diplomāts. "Mums vajadzētu atjaunot līdzsvaru."

Vairāk dronu vai vairāk tanku?

Dronu karš, kas pašlaik dominē Ukrainas frontē, visticamāk, liks NATO valstīm diskutēt par to, kāds līdzsvars nepieciešams starp bezpilota sistēmu attīstīšanu un tradicionālā bruņojuma, piemēram, tanku un artilērijas, stiprināšanu.

Lielākā daļa NATO sabiedroto jau plāno paplašināt bezpilota sistēmu izmantošanu savos bruņotajos spēkos.

Piemēram, Lielbritānija šogad paziņoja par tā sauktās "hibrīdflotes" izveidi, kurā liela loma paredzēta autonomajiem kuģiem, tostarp bezpilota zemūdens aparātiem "Type 93". Savukārt Francija dronu un trieciendronu iegādei plānojusi atvēlēt aptuveni 8,4 miljardus eiro, bet Vācija nākamgad veidos savu pirmo specializēto dronu pulku.

Šo diskusiju veicina arī Eiropas grūtības piesaistīt jaunus karavīrus, norāda bijusī NATO amatpersona Kamils Grants.

"Viens no iemesliem, kāpēc visi arvien vairāk pievēršas bezpilota sistēmām, ir tas, ka mūsu sabiedrības noveco. Mums trūkst cilvēkresursu," viņš sacīja.

Vienlaikus valstīm jāatrod veids, kā sekot līdzi Krievijas tehnoloģiskajai attīstībai, nepārslogojot valstu aizsardzības budžetus.

Mācības no Ukrainas

Lielākā daļa NATO dalībvalstu uzskata, ka Ukraina sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas drošībā. To nodrošina gan Ukrainas lielā un kaujās rūdītā armija, gan straujā tehnoloģiju attīstība dronu, pretgaisa aizsardzības, raķešu un kaujas vadības sistēmu jomā, analīzē norāda "Politico".

Tas mudina daļu valstu iestāties par ciešāku militāro un rūpniecisko sadarbību ar Ukrainu. Tomēr citas valstis aicina būt piesardzīgiem, jo karš Ukrainā daudzos aspektos atšķiras no NATO militārās doktrīnas. Alianse tradicionāli balstās uz ātru manevru karu, pārākumu gaisā un precīziem triecieniem no liela attāluma.

"No šī kara var gūt ļoti daudz vērtīgu mācību, un mums tās ir jāapgūst," šomēnes Eiropas Parlamentā sacīja NATO augstākais komandieris, ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NATO nevēlas karot tādā veidā, kā tas pašlaik notiek Ukrainā. "Mēs nevēlamies cīnīties šāda veida karā," sacīja ģenerālis.