Francijā grautiņu "rēķinu" varētu segt no valsts mājokļa un ģimenes pabalstiem

Likumprojekts virzīts pēc nesenajām dzīves dārdzības protestu izraisītajām nekārtībām Francijā. Pēc amatpersonu aplēsēm, nodarītie zaudējumi pārsnieguši vienu miljardu eiro.

Vienas nedēļas nogales laikā vien policija aizturēja gandrīz 2400 cilvēku, tika izlaupīti vai bojāti tūkstošiem veikalu, bet Limoges pilsētā ugunsgrēkā nopostīts 19. gadsimtā celtais rātsnams.

Atbalstītāji uzskata, ka cietušajiem jāsaņem atlīdzība un zaudējumi nav jāsedz nodokļu maksātājiem.

Atbildība arī par citu nodarīto kaitējumu

Likumprojekts paredz, ka atbildība varētu tikt piemērota ne tikai tiem, kuri paši izsit veikala skatlogu vai aizdedzina automašīnu.

Saskaņā ar ieceri līdz pat 10 000 eiro lielu zaudējumu atlīdzināšanu varētu prasīt arī personai, kura apzināti piedalījusies vardarbīga pūļa darbībās vai palikusi notikuma vietā pēc policijas rīkojuma izklīst.

Tas nozīmē, ka cilvēkam teorētiski varētu nākties maksāt arī par citu personu izdarītajiem postījumiem.

Francijas likumi jau tagad paredz, ka vecāki ir atbildīgi par nepilngadīgu bērnu nodarītiem zaudējumiem. Jaunais regulējums šo pieeju paplašinātu. Pēc galīga tiesas sprieduma zaudējumu atlīdzināšanai varētu izmantot:

• ģimenes pabalstus;
• mājokļa pabalstus;
• minimālā ienākuma pabalstu RSA;
• skolas sākšanas pabalstu.

Vienlaikus likumā paredzēts saglabāt minimālo summu iztikas nodrošināšanai.

Komunistu senators Fabjēns Gē norādījis, ka, piemēram, ieturējot 57 eiro mēnesī no cilvēka, kurš saņem minimālā ienākuma pabalstu, 10 000 eiro parādu nāktos atmaksāt gandrīz 15 gadus.

Cilvēktiesību organizācijas ceļ trauksmi

Cilvēktiesību organizācijas mudina parlamentu likumprojektu neatbalstīt. "Šādu pabalstu atņemšana vistrūcīgākajām ģimenēm var radīt katastrofālas sekas," paziņojusi organizācijas "Amnesty International France" pārstāve Natālija Godāra.

Kritiķi uzskata, ka cilvēki varētu sākt baidīties piedalīties pat miermīlīgos protestos, jo risks tikt sauktiem pie finansiālas atbildības kļūtu ievērojami plašāks.

Līdztekus finansiālajai atbildībai Eiropas valstis arvien aktīvāk cenšas ierobežot vardarbības organizēšanu internetā.

Francijas likumprojekts ļautu varasiestādēm pieprasīt dzēst atsevišķus aicinājumus uz grautiņiem vai izlaupīšanu bez iepriekšēja tiesas lēmuma. Ja saturs 24 stundu laikā netiktu noņemts, varētu tikt bloķēta piekļuve konkrētajām vietnēm.

Tikmēr Spānijā faktu pārbaudes organizācija "Maldita.es" konstatējusi sociālajos tīklos izplatītus aicinājumus uz Halovīna protestiem vismaz deviņās Eiropas valstīs. Dažos "Telegram" kanālos lietotāji aicināti izmantot maskas un gaidīt informāciju par veikaliem, kuros nav policijas klātbūtnes.

Barselonā nesenu nekārtību laikā policija aizturēja 130 cilvēkus, tostarp 76 nepilngadīgos.

Likums jau saņēmis atbalstu Francijas Senātā, kur to atbalstīja arī galēji labējie politiķi. Nākamais solis būs balsojums Nacionālajā asamblejā, kur nevienam politiskajam spēkam nav vairākuma.

Ideju par pabalstu ieturēšanu grautiņu dalībniekiem jau iepriekš aktīvi atbalstīja Marina Lepēna, kura šobrīd tiek uzskatīta par vienu no favorītēm nākamajās Francijas prezidenta vēlēšanās.