Nejauši garāmbraucēji gatavi glābt notrieku suni, bet veterinārās klīnikas bez naudas negrib ārstēt

Pirmais zvans bijis uz Saulkrastu veterināro klīniku, taču tur diemžēl personāls nebija gatavs palīdzēt, jo beidzies darba laiks. Arī Carnikavā nekas nav izdevies. Ādažos bijuši atsaucīgi ļaudis, taču nav bijusi iespēja palīdzēt, vien ieteikuši braukt uz Juglu. Taču tur personāls, pirms palīdzēt, pieprasījis maksu par suņa ārstniecību. Abi vīrieši ir pārsteigti, ka suns šajā mirklī kļuvis sekundārs, visa runa bijusi ap naudu.

Skaidrojot situāciju Latvijas Veterinārārstu ētikas komisijas vadītāja Ilze Pētersone norāda: "Tam stāstam ir divas puses. Dzīvniekam ir jāsniedz palīdzība. Otra puse ir iespējams klīnika, kur cilvēks viens strādā, un viņam ir bijusi gara diena. Varbūt viņam ir jāiet pēc bērna. Tīri cilvēciski ir saprotams, kāpēc kāds nevar palīdzēt.
Bez tabu: Bet vai par attaisnojumu var minēt to, ka jā, man ir gara diena un tā tālāk?
Ilze Pētersone Nu īsti nē. Protams. Ja ir tāda situācija, būtu ļoti pareizi, ka tas dzīvnieks ir jāapskata.

Vīrieši devās tālāk, līdz kādā no Rīgas veterinārajām klīnikām, neraugoties uz rindu, viņus pieņēma, suni uzreiz lika uz operāciju galda, un par naudu runa sākās tikai pēc tam.  Vīrieši ar klīniku vienojās, ka sākotnēji tiks meklēti suņa saimnieki, bet ja tie netiks atrasti, tad abi vīrieši paši samaksās par notriektā suņa ārstēšanu.

Saimnieki atradās pateicoties vīriešu aktivitātēm sociālajos tīklos, tomēr suni glābt neizdevās.  Taču gan Tomam un Helmutam pēc notikušā ir secinājums  – cilvēkiem nav skaidrs, kā šādās situācijās rīkoties. "Ir dažādas sabiedriskās organizācijas, klīnikas, utt. Ir cilvēki, kas būtu gatavi, kas būtu palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, taču tiltiņa starp abām pusēm nav nekāda," uzskata abi vīrieši.