ES atbalstītāju vidū sākusies panika! Vairums britu vēlas izstāties no ES

Iespējams, ka vainīga ir valdības izvēlētā taktika baidīt cilvēkus ar apokalipses cienīgiem nākotnes scenārijiem, kā rezultātā vēlētāji netic vairs nevienam apgalvojumam, katrs nākamais premjera paziņojums par gaidāmajām šausmām tiek izsmiets un apstrīdēts.

Izstāšanās kampaņai veicas nedaudz labāk, jo izvēlētā taktika nav baidīšana, bet gan vispārzināmu faktu analīze. "Meli ir abās pusēs," apgalvo uz ielas nejauši satikta vēl neizlēmusi vēlētāja, un tieši to pašu saka vairums britu.

Referendumā piedalīties var tikai un vienīgi Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuri ir reģistrējuši savu dzīvesvietu vēlētāju reģistrā. Visiem jau laikus ir izsūtītas gan vēlēšanu kartes, kas gan, dodoties vēlēt, nav obligāti jāņem līdzi, gan speciāli sagatavotas reklāmas lapiņas gan no palikšanas, gan izstāšanās piekritējiem.

Kā ES piekritēji pamato savu izvēli?

"23. jūnijā jums būs jābalso referendumā par Eiropas Savienību un jāizlemj, vai Apvienotā Karaliste paliek vai atstāj Eiropas Savienību. Šis balsojums ietekmēs jūsu un jūsu ģimenes nākotni" – vēsta reklāmas lapiņa. Turpmāk seko uzskaitījums pa punktiem, ko sagatavojuši viņu neatkarīgie eksperti.

1. Vairāk nekā 3 miljoni darbavietu ir saistīti ar Lielbritānijas eksportu uz Eiropas Savienību, tātad viena no 10 darbavietām. Kā informācijas avots tiek minēts Valsts kase.
2. Paliekot Eiropas Savienībā, britu ekonomika ir stiprāka. Izstāšanās gadījumā katra mājsaimniecība zaudētu ap 4300 mārciņām katru gadu. Arī šis informācija nāk no Valsts kases.
3. Vairāk nekā 200 000 britu biznesu darbojas Eiropas Savienības tirgū, ļaujot tiem radīt darbavietas Apvienotajā Karalistē. Avots – nodokļu inspekcija.
4. Atrašanās ES nozīmē zemākas cenas Apvienotās Karalistes veikalos, ietaupot katrai mājsaimniecībai aptuveni 350 mārciņas gadā. Atstājot Eiropu, iknedēļas iepirkšanās maksās vairāk. Avots – Londonas Ekonomikas skola.
5. ES pamešana radīs pamatīgas problēmas Lielbritānijas ekonomikai, tādēļ valdībai būs 36 miljardi mazāk, ko tērēt, un tas ietekmēs arī veselības aprūpi. Avots – Valsts kase.

Kā eiroskeptiķi pamato savu izvēli?

Arī izstāšanās kampaņa uzrunā potenciālo vēlētāju diezgan līdzīgi – "Mēs sūtām šo informāciju jums kā cilvēkam, kurš rūpējas par Lielbritānijas nākotni un godīgu piekļuvi publiskajiem servisiem."  Tālāk tiek uzskaitīti fakti un komentēti.

Piemēram, "Fakts – Lielbritānijas oficiālā maksa par dalību Eiropas Savienībā ir 19 miljardi gadā vai 350 miljoni katru nedēļu, tik daudz maksā uzcelt jaunu slimnīcu. Jums ir jāizlemj, vai tas, ko saņemam pretī no Eiropas Savienības, ir līdzvērtīgi."

"Katru gadu no Eiropas Savienības uz Lielbritāniju migrē vairāk par ceturtdaļmiljonu cilvēku. Tik daudz iedzīvotāju ir, piemēram, Ņūkāslā, kas ir lielākā Lielbritānijas ziemeļaustrumu pilsēta. ES likums nozīmē, ka visām valstīm jāatbalsta brīva cilvēku kustība. Daudzi imigranti dod labumu mūsu sabiedrībai, taču viņi patērē arī valsts nodrošinātos pakalpojumus. Eksperti saka, ka migrācijas kopējā ietekme ir negatīva."

Vēl tiek apskatīts fakts, ka ES likumiem ir lielāks spēks nekā Lielbritānijas likumiem, ka ES ir ļoti mainījusies kopš Apvienotās Karalistes iestāšanās "kopīgajā tirgū" 1973. gadā. Kā arī pievienota karte, lai vizuāli parādītu, kur atrodas valstis, kas drīzumā varētu pievienoties ES un cik daudz šajās valstīs ir iedzīvotāju – Albānija ar 2,8 miljoniem, Maķedonija ar 2,1 miljonu, Montenegro ar 0,6 miljonu, Serbija ar 7,2 miljoniem un Turcija ar 76 miljoniem. Kartē noteikti ne sagadīšanās pēc blakus Turcijai atzīmētas arī Sīrija un Irāka.

Ko par to domā briti?

Visticamāk, briti paši šīs lapiņas nav izlasījuši. Vai arī uzreiz izmetuši kopā ar citām reklāmām par picu piegādi un ķīmisko tīrīšanu.

Ir viena būtiska atšķirība starp Latviju un Lielbritāniju – ja Latvijā draugi minūtes laikā var sastrīdēties uz mūžu, kaut vai tikai pieminot bēdīgi slaveno Stambulas konvenciju, tad briti politiku reti apspriež.

Diskusijas par politiku pat var tikt uzskatītas par nepieklājīgām, jo tās var sadalīt klātesošos vairākās nometnēs. Tādēļ līdz pat pēdējam brīdim daudzi neatklās savu viedokli, ja tāds vispār ir, un galu galā nākamā diena pēc referenduma var izrādīties milzīgs pārsteigums visiem.