Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES! Uz Jūsu jautājumiem atbild Kristīne Žilde‑Krēvica

TV3 Ziņu dienests dokumentālā projekta Karalistes izvēle ietvaros šonedēļ aicināja uzdot jautājumus par Apvienotajā Karalistē notiekošo referendumu. Esam apkopojuši jautājumus, un mūsu eksperti sniedz atbildes uz tiem.

Uz jautājumiem atbild TV3 Ziņu korespondente, dokumentālā projekta Karalistes izvēle autore, Kristīne Žilde-Krēvica.

• As a Brit living in Latvia it seems as though there is a lot of scare mongering going on amongst Latvian people, both the remain and leave camps,as well as UKIP have said anyone living in the UK from Europe and are there legally will not be asked to leave and can stay indefinately. (Stīvs)

Tieši tā arī ir – visi tur legāli strādājošie un nodokļus maksājošie ES pilsoņi, tostarp Latvijas iedzīvotāji, varēs palikt Lielbritānijā arī izstāšanās gadījumā. Izmaiņas skars tikai nākamos iebraucējus.

• Kāpēc tiek slēpts, ka UK cilvēki atbalsta "Brexit"? (Gunta)

Nedomāju, ka tas kā īpaši tiek slēpts. Gluži pretēji, pēdējās aptaujas, ja tām var ticēt, rāda, ka nostiprinās tieši Brexit atbalstītāju skaits. Patieso Lielbritānijas iedzīvotāju nostāju gan uzzināsim vien 23. jūnijā.

• Ko UK atbalsta vairāk – izstāšanos vai palikšanu? (Viktorija)

To uzzināsim vien pēc referenduma, un tas ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daļa britu nevēlas savu viedokli uzticēt sociālajām aptaujām, atstājot to tikai starp sevi un balsošanas zīmi. Otrkārt, Lielbritānijā ir tāda kā sociālo aptauju krīze. Ne parlamenta vēlēšanās pirms gada, ne Skotijas referendumā pirms diviem gadiem tās ne tuvu nespēja prognozēt iedzīvotāju noskaņojumu. Tagad ir jautājums, cik tālu vai tuvu no patiesības tās ir šobrīd. Ja tām tomēr var ticēt, tad principā spēku samērs starp "palicējiem" un "aizgājējiem" ir līdzīgs.

• Ko īstenībā domā paši angļi? (Zigmārs)

Te atkal jāsaka – to uzzināsim vien 23. jūnijā, jo pieredze rāda, ka aptauju rezultātiem pilnībā uzticēties nevar. Lai gan jāsaka – šajā dienā uzzināsim vien to domas, kuri būs reģistrējušies un piedalījušies referendumā. Savas vizītes laikā sastapām kā ļoti pārliecinātus eiroskeptiķus, tā kaislīgus palikšanas idejas aizstāvjus. Pavisam droši var teikt vien to, ka būs cilvēki par izstāšanos, par palikšanu un tādi, kuriem būs gluži vienalga.

• Vai Anglijas latvieši atbalsta izstāšanos? (Agris)

Daļa atbalsta. Tādus latviešus satikām Bostonā, pilsētā 200 km uz ziemeļiem no Londonas ar vislielāko iebraucēju skaitu. Viņus satrauc konkurence gadījumā, ja ES nākotnē paplašinās un Lielbritānijā ierodas vēl vairāk vēl lētāka darbaspēka. Tomēr diez vai tas ir vairākuma viedoklis.

• Vai Brexit varētu veicināt latviešu masveida atgriešanos dzimtenē? (J.Pētersons)

Domāju, ka nē. Individuālā līmenī šādi lēmumi gan var tikt pieņemti, taču tas noteikti nenotiks masveidā. Tie cilvēki, kuri jau šobrīd legāli uzturas Lielbritānijā, tur strādā un dzīvo, tur varēs arī palikt. Lielbritānijai patiesībā arī ir vajadzīgi cilvēki, kas aizpilda vakances – pašu spēkiem viņi ekonomiku nevar uzturēt. Izmaiņas gan skars visus nākamos iebraucējus.

• Vai UK dzīvojošie latvieši arī var piedalīties referendumā? (Andris)

Nē, ja vien viņi nav dubultpilsoņi. Jāteic gan, ka kļūdas pēc Apvienotās Karalistes valdība bija izsūtījusi aicinājumus reģistrēties arī eiropiešiem, kuriem nav tiesību balsot referendumā, taču tiek apgalvots, ka viņu balsis netiks ņemtas vērā. Tas saniknojis Brexit kampaņas līderus.

• Vai latviešiem, kuriem ir darbs UK, Brexit ir izdevīgs? (Andrejs)

Jā un nē. No darba tirgus konkurences viedokļa varētu šķist, ka izstāšanās aizver durvis potenciālajiem albāņiem, maķedoniešiem, turkiem un visiem citiem nākotnes Eiropas Savienības pilsoņiem. Tomēr 44% Lielbritānijas eksporta šobrīd iet uz Eiropu un, ja nozare, kurā latvietis strādā, ir saistīta ar šo eksportu, tad ietekme būs negatīva. Noieta tirgum pazūdot, darba devējam var nākties samazināt algas vai atlaist darbiniekus.