Dzejas "slams" Spīķeros: netradicionālā sacensībā poēti apcer laiku, mīlestību un solidaritātes nodokli

Laika apstākļi, cilvēces pagrimums, mīlestība un solidaritātes nodoklis – tik dažādas bija tēmas, par kurām savus garadarbus ceturtdien Rīgas spīķeros deklamēja dzejnieki. Tas bija tā dēvētais dzejas "slams" – ir iespēja jauniem un vēl salīdzinoši mazpazīstamiem māksliniekiem kāpt uz skatuves, deklamēt savu dzeju un saņemt tūlītējas atsauksmes kā no profesionāļiem žūrijā, tā no auditorijas. Latvijā šādi pasākumi tiek rīkoti jau vairākus gadus, un gūst arvien lielākus panākumus.

2016. gada 20. augustā 10:16

Aigars Lazdiņš, TV3 Ziņas

Vārds "slams" nāk no angļu valodas un nozīmē skaldīt vai sist. Tas reizē uzsver ritmu un dinamiku, kas raksturo dzejas priekšlasījumus, un sociālo kritiku, kas dzejā nereti ir ietverta.

"Slama" norise ir sekojoša – vispirms mākslinieks nolasa savu oriģināldarbu, tad žūrija un skatītāji to kritizē un piešķir punktus. Lasījumi notiek vairākās kārtās, atlasot visaugstāk vērtētos māksliniekus. Uzvar tas, kurš pēdējā kārtā saņēmis visvairāk punktu. Citu noteikumu nav, tādēļ priekšnesuma veidu ir tikpat, cik mākslinieku. Motīvi uzstāties katram ir savi un pārsvarā ļoti personīgi.

"Gribās jau zināt, kāpēc man šī te iedvesma no augšas ir dota, vai tas kādam ir vajadzīgs. Nu acīmredzot, ja tas pie manis ir atnācis, tas ir jādod tālāk," teic pasākuma dalībniece Silvija.

Savus dzejoli ar nosaukumu Gulbis deklamēt bija atnākusi arī Inga Spriņģe, kas labāk pazīstama kā pētnieciskā žurnāliste nevis dzejniece. Viņas garadarbs bijis veltījums galvenajam solidaritātes nodokļa apkarotājam šajā valstī. Publika šo priekšnesumu uzņēma atzinīgi, tomēr nebūt ne visiem žūrijas locekļiem mākslas un politikas jaukšana šķita pareiza.

Šis bija noslēdzošais brīvdabas dzejas "slams" šogad. Līdzīgi pasākumi turpināsies arī rudenī, tomēr ne vairs zem klajas debess.