Dažiem bēgļiem Latvijā nav pieņemama 8 stundu darba diena, stāsta mentori

Latvija Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā uzņēmusi jau 69 patvēruma meklētājus. Tomēr izrādās, ka, ierodoties Latvijā un iepazīstot mūsu valsti un tās likumdošanu, lielākā daļa bēgļu, ieguvuši šo statusu, steidz pamest Latviju.

Kopš aprīļa Latvija bēgļu statusu piešķīra 45 cilvēkiem, pēc statusa un dzīvesvietas saņemšanas vairāk nekā puse no šīm personām pametušas Latviju. Tas savukārt nozīmē, ka mentoru ieguldītais darbs ir bijis velts.

"Arī viņiem ir grūti, un mēs ļoti lielu darbu ieguldām. Tas sākuma process līdz tam dzīvoklim, visas šīs institūcijas… un ne jau visur mūs sagaida ar atplestām rokām. Tad, kad viss ir sasniegts, tad notiek arī tā – paiet mēnesis un "uz redzēšanos"," saka Latvijas Sarkanā Krusta direktors Uldis Līkops.

Šeit palikušas vien četras ģimenes, kuras šobrīd aktīvi apgūst latviešu valodu un viņu bērni iet skolās.

Vēl viena problēma, ar ko saskaras Latvijā nonākušie patvēruma meklētāji, ir nespēja atrast darbu. Tam iemesls ir valodas nezināšana un kvalifikācijas trūkums. Tomēr mentori piebilst, – arī pašiem bēgļiem ne vienmēr ir pieņemami darba nosacījumi.

Ierodoties Latvijā, patvēruma meklētāji bieži vien ir pārsteigti, ka visās Eiropas Savienības valstīs situācija nav vienāda.

"Viņi savā starpā ļoti labi komunicē. Viņi ļoti labi zina, kas notiek tur un kas notiek šur. Cilvēki pārmet to, kāpēc viņiem netiek dots tas pats, kas Vācijā," stāsta Kristīne Veseļina, mentore.

Ar bēgļiem šobrīd strādā septiņi Sarkanā Krusta mentori, kuriem gan tas nav pamatdarbs. Biedrībā uzsver, ka, palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai, pieaugs arī mentoru skaits.

Valsts apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Pagaidām uzņemtas 69 personas.

Video