"Bez Tabu" producente Diāna Logina: Jā, es naktīs guļu mierīgi un varu paskatīties acīs ikvienam no saviem stāstu varoņiem!

Ik pa brīdim mēdzu teikt, ka "Bez Tabu" ir labākais darbs pasaulē! Protams, ka katram savs, bet…

Es ļoti spilgti joprojām atceros mūsu filmēšanas maratonus Latgalē kopā ar operatoru Andreju Skangalu. Mēs divās dienās varējām iefilmēt astoņus "Bez Tabu" sižetus! Nozares kolēģi sapratīs, ko tas nozīmē. Bet, jā, tā toreiz mēs strādājām, abi jauni, neprecējušies un pilnu sirdi entuziasma! Tieši mēs bijām tie, kuri atklāja Muļķu ciemu Latgalē, apstaigājām un saskaitījām visus Muļķus (uzvārds), kas vēl dzīvi palikuši. Tagad tur jau paviesojas teju katrs, kurš dodas ekskursijā uz Latgali.

Stūmām kupenā iestigušu savu televīzijas "Golfiņu" mīnus 32 grādu aukstumā ciemā ar nosaukumu Parīze, kas savu smalko nosaukumu ieguvis par godu Napoleona karaspēkam, kam droši vien, arī savulaik par labu nenāca skarbais Latgales klimats… Esam piedalījušies cūku bērēs, tecinājuši kandžu 24. jūnija rītā un veidojuši stāstu par Violu, kurš patiesībā bija vīrietis ar milzu vēlmi mainīt dzimumu. Atceros, ka uz tām mājām bridām pa piķa melnu tumsu kaut kur Baltkrievijas pierobežā. Un tad Tu ieej tādā tabakas dūmu piekvēpinātā zemā lauku mājā, sēž tur divi tādi nelaimīgi – tēvs un dēls. Dēls par katru cenu grib mainīt dzimumu, tēvs pārdzīvo. Turklāt viņš jau, nabags, bija mēģinājis pats no vīrišķās atribūtikas atbrīvoties, mēģinot to nogriezt ar nazi. Patiesībā līdz mielēm traģiski. Es no sirds ceru, ka tagad, neatkarīgi no tā viņš vai viņa, bet tas cilvēks ir laimīgs. Cik zinu, pārcēlies uz dzīvi ārzemēs. Vienreiz bijām redakcijā saņēmuši viņa vēstuli. Rakstīja, ka viss labi, tad nu jācer, ka tā arī ir.

Taču visspilgtāk, droši vien, es esmu palikusi atmiņā ar stāstu par Baltinavas mācītāju. Vietējā draudzē bija sākušās nevalodas par priestera ne pārāk pareizo un tikumīgo dzīvesveidu, baumās pavīdēja runas par auto vadīšanu alkohola reibumā, uzdzīvi un savdabīgu saimniekošanu pilnīgi izzāģējot simtgadīgo baznīcās parku. Es kā jaunais žurnālists piepūtu vaigus, saēdos drosmi un devos pie priestera visus šos jautājumus noskaidrot. Intervijas laikā viņš bija apbrīnojami mierīgs, tikai nedaudz piesarka, bet interesantākais sākās pēc tam. Baznīckungs pieprasīja atdot kaseti ar ierakstu, ko mēs, protams, atteicāmies darīt. Galu galā, tehnika nemaz nav žurnālista privātīpašums, bet pieder TV3. Rezultātā viņš mūs iespundēja tādā kambarītī blakus altārim un nelaida ārā vairākas stundas. Gan viņš, gan es abi zvanījām policijai, visi pamatīgi pārsalām, jo tas bija agrs pavasaris un baznīcas mūri stindzinoši auksti. Vēlāk, pētot šī mācītāja iepriekšējo karjeru, atklājās vēl vairāki dīvaini fakti. Vai ar to visu bija pietiekami, lai viņu izslēgtu no baznīcas? Nē. Viņš joprojām ir priesteris, tiesa gan, Pierīgā. Savukārt Baltinavā draudzes vadība šobrīd uzticēta jaunajam, daudzsološajam Staņislavam Prikulim.

Kas zīmīgi, toreiz, kad filmēju šo stāstu, es vēl nenojautu, ka mans nākamais vīrs būs tieši baltinavietis. Starp citu, neesam pārrunājuši, vai viņš bija redzējis toreiz to stāstu. Katrā ziņā, paldies maniem radiniekiem par saprati. Es domāju, viņiem dažkārt mana darba dēļ nav klājies viegli.

Lai gan es pati mēdzu teikt, ka strādāju tā, lai naktīs varu gulēt mierīgi. To pašu saku arī saviem žurnālistiem – strādā ar apziņu, ka šo cilvēku Tu vēl kādreiz noteikti satiksi un Tev būs jāspēj paskaidrot, kāpēc sižetā viņu parādīji vai neparādīji tieši tā. Protams, esmu dzirdējusi runas par safabricētiem stāstiem un sensāciju mākslīgu meklēšanu. Es uz to varu godīgi pateikt, ka esam spēlējušies ar safilmēto materiālu tikai tik daudz, cik mums atļauj žanrs. Jo Bez Tabu, lai arī ir informatīvs raidījums, tomēr nav ziņu dienests. Var atļauties vienu vai otru situāciju paspilgtināt ar atbilstošu mūziku vai piefilmējumiem. Bet tas arī viss. Turklāt, arī te paturam prātā, ka esam žurnālisti, esam medijs un uzņemamies pilnu atbildību par pārraidīto informāciju. Vai šo gadu laiku nav bijis kļūdu? Ir. Katru no tām smagi pārdzīvoju, izvērtēju un arī esmu atvainojusies, ja esmu nodarījusi pāri. Taču tas, ka 18 gadu laikā mums nav bijis neviena ziņas atsaukuma vai zaudētas tiesas prāvas, manuprāt, vien ir labs katalizators tam, kā strādā Bez Tabu komanda.

Lai mums visiem tik pat radoši un interesanti arī turpmāk!

Foto