Agrāk Ziemassvētkus svinējuši četras dienas – "Kazas dienā" visi atkopušies…
Dāvanu saiņošana, dzeļoju skaitīšana, bluķa vilkšana – škiet, ka līdz 24. decembrim, Ziemassvētku vakaram viss jau izdarīts? Kas tālāk? Ko darīt 25. un 26. decembrī? Atbildi uz šiem jautājumiem Bez Tabu vaicāja literatūrzinātniecei Janīnai Kursītei-Pakulei.
"Mēs mūsdienās tik ļoti koncentrējamies uz datumiem, stundām un brīžiem, un aizmirstam, ka svarīgākais ir pati svētku sajūta," sarunu iesāk Janīna Kursīte-Pakule. Tautas tradīcijās svinēšana ilgusi no Jaunajiem Ziemassvētkiem līdz Vecajiem Ziemassvētkiem, un katru dienu varēja darīt kaut ko sevis un svētku labā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Arī par ēdieniem – svarīgi, lai ēdiens sagādā prieku, un nav svarīgi, kurā brīdī, ko liek galdā," stāsta literatūrzinātniece. Svarīgi, lai ēdieniem ir saistība ar svētku dziļāko jēgu – saules modināšanu. Tieši tādēļ Ziemassvētku galdā jāliek cūkas šņukurs, apaļš desas luņķis (u.c.), jo tie ir saules formā – apaļi.
Folkloriskajā tradīcijā Ziemassvētkus svinēja četras dienas – ceturtā bija Kazas vai Āža diena, tā bija atsvētes diena.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
