Mūziķa Dona Ziemassvētki garšo pēc piparkūkām un saistās ar datorspēlēm līdz trijiem naktī

Dona Ziemassvētki garšo pēc piparkūkām un pīrādziņiem. Visu tradicionālo mūziķis sauc par savu, arī kopā būšanu ar ģimeni.

 "Suns kaut kur rej, tēja krūzēs kūp…tādi varētu būt mani Ziemassvētki", atklāj mūziķis.

Un, protams, neiztrūkstoša piparkūku cepšana. Arī šoreiz, tiekoties ar Bez Tabu, Dons cep piparkūkas . Pats mīklu gan nav gatavojis, bet, ja vajadzētu, varētu to mierīgu sirdi izdarīt, jo cik tad tur tā darba.

"Paņem recepti un uztaisa, galvenais ir sekot receptei. Skolā kādreiz es taisīju piparkūku mīklu. Pavārskolā praksē pirmais uzdevums bija cept piparkūkas."

Donam, kurš savulaik mācījies par pavāra palīgu un konditoru,  garšo plāni izrullētas piparkūkas, turklāt arī garduma formai ir  īpaša nozīme.

"Eglīte ir mana mīļākā forma, jo var paņemt un grauzt no augšas uz leju, no sākuma man patīk apgrauzt maliņas… nu, katram savas īpatnības.

Man ir sava kārtībā, kā es apēdu savas piparkūkas",nosmej mūziķis, ka tagad atklājis visas savas dīvainības.

Protams, ka svētki nav iedomājami bez egles. Ja mūziķis ir laukos, tad dodas uz mežu pats tai pakaļ, bet pilsētā svētku rotu pērk. Tur gan ir viens noteikums,  tai noteikti jābūt kuplai, lai nebūtu tāda, kā pie kaimiņiem bērnībā noskatīta. Mūziķis atklāj, ka bērnībā ar ģimeni gājuši ķekatās pa kaimiņu mājām un vieniem kaimiņiem allaž bijusi "plika" egle. Mantiņu un gaismiņu nav trūcis, bet pati egle tāda "plika".

Lai arī mūziķim šis decembris bijis saspringts rakstot jauno albumu, tomēr viņa svētkus nav nozadzis trakais skrējiens. Donam ir padoms kā no pirmssvētku stresa izvairīties: "Nu,  man nekad nav tāda skrējiena. Saplānoju un nelieku vairāk neko klāt. Diennaktī ir dotas tik stundas, cik ir.  Tās tad es arī izmantoju."

Dons atceras, ka skolas laikā svinējuši Ziemssvētkus mežā, barojuši stirnas ar āboliem, burkāniem, kāpostiem. Un vēl viena spilgta asociācija ar Ziemassvētku un Jaungada laiku ir kompjūterspēles. "Bija "Supermario" un "Kontra", tās mēs ar brāli abi naktī līdz kādiem trijiem spēlējām…tas bija forši… tāds kopības brīdis."

Jo vairāk smaržo pēc piparkūkām, jo vairāk raisās atmiņas par bērnību un Ziemassvētkiem. Dons atceras, ka savulaik ar ģimeni braukuši Saldū uz baznīcu, uz Dievkalpojumiem.

Viena pēc otras izrotājas piparkūkas un nākas secināt, ka piparkūku rotāšana ir viena varen meditatīva nodarbe.  Piparkūkas Donam sanāk tīri glītas.

Darbu paveicis Dons visiem novēl: "Priecīgus, smaržīgus un  kraukšķīgus svētkus!"